Domāju, ka gandrīz ikviena sieviete vismaz reizi mūžā ir redzējusi “Sekss un lielpilsēta” sēriju, kur draudzenes atklājas viena otrai un paraud uz pleca. Pieļauju, ka daudzas no sievietēm, ko tādu ir vēlējušās izdzīvot arī ar savām draudzenēm vai pat izmēģinājušas…
Nezinu, sieviete nekad neesmu bijis, bet zinu, ka arī vīriešiem tā ir. Ne velti, uzskatu, ka pasaulē reti ir kas skaistāks par divu vīriešu mīlestību. Nevis fizisku, bet garīgu un emocionālu…
Dažreiz uznāk brīži, kad gribās padomāt par to, vai man ir īsti draugi dzīvē. Un liekot roku uz jebkuras grāmatas varu teikt, ka ir. Kā es to zinu? Vienkārši. Ja vienkārša telefona saruna mani spēj tā uzlādēt, kā citu tikai tonna kokaīna, ja varam runāt par visu un neko. Bet vislabāk man patīk, un šķiet arī to kas ir starp diviem draugiem raksturo reizes, kad apsēžamies pie galda un izrunājamies no visas sirds… līdz asarām… Jā, tieši tā līdz asarām, jo dzīvē mēdz gadīties lietas, pozitīvas un negatīvas, kuras grūti izstāstīt tā, ka acīs nesariešas slapjums… Un ziniet, šo brīžu dēļ ir vērts dzīvot, ka divi pieauguši veči runā ar asarām acīs un beigās viens otru apķer un saka: “Vecīt es tevi mīlu…”
Ticu, ka neesmu vienīgais šāds laimīgais dzīvē. Jo ne tikai sievietes mēdz raudāt, mēs, protams, šādā veidā to daram varbūt reizi gadā, bet to reižu dēļ ir vērts dzīvot…
Tapēc tā vien prasās paņemt ko grādīgu un pacelt tostu par īstu vīriešu mīlestību, jo tajā reti iemaisās nevajadzīgas intrigas un citas sieviešu lietas.
Bunģis
irsis
patoss
brivruna
Mēnessmeitēns
aijanr1
akdievs, jūs kā vīrs ar vīru varat izrunāties, bet man nav pat draudzenes ar kuru varu izrunāties! labi – ir, bet zinu,ka mani nesapratīs…
liels prieks par tevi
By: psihaa on Februāris 17, 2010
at 20:37
Pretīgie geji…
By: Metāls on Februāris 17, 2010
at 21:06
Taisnība…
By: Anonīms on Februāris 17, 2010
at 21:08
Saprotu, ko autors gribējis pateikt. Esmu sieviete, un visas tās manas sugas pārstāvju intrigas reizēm tā apriebjas… tā apriebjas, ka sāku apskaust vīriešu draudzību. Viņiem draudzība ir daudz vienkāršāka, pašsaprotamāka un īstāka.
Bet jāatzīst, ka, meklējot patiesus draugus starp vīriešiem, esmu piefiksējusi, ka negribēdama pati sāku intrigas vērpt.
By: Brenda on Februāris 17, 2010
at 21:19
Piekrīt!
By: žū.. :) on Februāris 17, 2010
at 22:14
cik žēl, ka man nav tādu draugu
By: kriss on Februāris 17, 2010
at 22:12
pilnīgi aiz skaudības esmu zaļš
vidusskolā man bija tādi draugi
tiešām tāi draugi IR ZELTS
es varētu tādu draugu dēļ pat riskēt ar savu dzīvību
By: kriss on Februāris 17, 2010
at 22:17
Man ir paveicies, jo man ir taadi draugi !
By: Ex on Februāris 17, 2010
at 23:19
Es arī Tevi mīlu vecais …. (visai publisks, nedaudz banāls, bet tomēr žests)
By: patoss on Februāris 18, 2010
at 08:50
mjā, Tev ir paveicies…
By: Liis on Februāris 18, 2010
at 22:00
Lai nu varbūt arī kāda met ar akmeni, bet tās vīriešu draudzības un mīlestības man vienmēr šķitušās īstākas. Tur kaut kas ir un es jūs par to mazliet apskaužu.
By: Kni on Februāris 19, 2010
at 18:41
Jāāāāmmmm….
Nakts. Divi maigojas. -Es tevi mīlu. -Es tevi arī. Kā tevi sauc? – Juris. -Mani arī.
By: stranger on Marts 21, 2010
at 21:45
Man nav iznācis redzēt nevienu sēriju, bet apmēram zinu, par kādu attiecību modeli ir runa. Gan jau, ka arī dzīvē tāds pastāv, bet sievietes, tāpat kā vīriešīi, ir ļoti dažādas. Varu tikai piekrist, ka vīriešiem draudzība ir ļoti nepieciešama. Pat ja tās ir 2 sarunas gadā. Zinu, cik grūti ir tiem vīriešiem, kuriem draugu nav. Ar sievieti jau par visu neparunāsi. Man gan liekas, ka katrai sievietei būtu ļoti noderīgi dzirdēt tādu īstu veču sarunu. Anonīmu. Mēs jūs noteikti saprastu labāk.
By: Sieviete on Aprīlis 5, 2010
at 19:25
Neatceros grāmatu vai rakstu, kurā lasīju, bet tas nāk kaut kur no Indijas, Afganistānas, Pakistānas reģiona. Tur pieņemts, ka vispirms katram zēnam 11 gadu vecumā (vai ap to) jāpiedzīvo īstas draudzības jūtas. DOmāts protams ir zēns, tā ir pirmā pieķeršnās, varētu saukt arī par mīlestības jūtām. Šīs draudzības jūtas saglabājas visa mūža garumā. Pieaugušie palīdz šīs jūtas pareizā gultnē vadīt, veicinot pāļāvību un uzticību – katrā ziņā tas ir pirmais solis iepazīt sevi, tuvoties briedumam no jūtu viedokļa, kas vērstas uz cilvēku ārpus ģimenes mīlestību pret sievieti. Un tajā nav nekā neķītra.
By: pepilota on Decembris 10, 2010
at 17:13
ari tada draudziba pastav starp sievieti un virieti..
By: anasi32 on Decembris 18, 2010
at 12:44