Lielai daļai vīriešu sieviete asociējas kā seksa objekts vai ārējā skaistuma zīmols, kas kaut kādā mērā raksturo vispārējo stiprā dzimuma pārstāvju dominējošo apziņas līmeni un virzienu (tēmas ietvaros).
Zem iepriekš minētā gribētu arī iekļaut visapkārt valdošo neuzticību un tā saucamo „pa kreisi laišanu’’, kas nu jau mūsdienu laikmetā ir raksturīga abu dzimumu pārstāvjiem, neviens par to vairs nebrīnās un daudzi pieņem to kā neko īpašu. Protams, pastāv vēl dažas familiāras vājā dzimuma pārstāvju grupiņas, kas kā īstas feministes vēl aizvien cenšas sevi celt augstāk šķīstības jautājumos un turpināt deklamēt skaļo un nu jau nodrāzto saukli ‘’visi vīrieši ir cūkas’’. Teikšu kā ir, ne jau viss ir rakstīts un stāv tā kā tas ir un ne jau viss vienmēr ir balts uz melna, ir gan tā, gan tā. Manai apziņai, kas nosacīti šo vispārējo mūsdienu abpusējo vaļību nespēj sagremot, definēju kā sava veida atkarību pret narkotikām, kurām lielākais vairākums nespēj pretoties pārāk vājā rakstura un gara dēļ. Kā narkotikas šeit domāts pretējā dzimuma ārējā pievilcība un sekss pats par sevi.
Iesāku diez gan skarbi un ne visai glaimojoši sabiedrības kopumam, bet turpinājums sekos pavisam citā gultnē… Kā jau visi esmu gājis cauri vairākiem dzīves posmiem un attiecībām un cenšos analizēt to, ko izdzīvoju, ar mērķi izprast dzīvi un tās jēgu. Esmu salīdzinoši jauns džeks, ja tā varētu teikt, nav man bērnu, ir meitene … attiecīgi par jaunizveidotu ģimeni vēl runāt nevaru un neplānoju, bet ir viena lieta, kuru ilgi esmu radījis savā galvā un beidzot arī laikam noformulējis – sieviete ir Dieviete, kas manai pasaulei brīžiem liek nedaudz straujāk vai nedaudz gausāk griezties ap savu asi un tēlaini izsakoties -manas iekšējās pasaules kodols, kas ir galvenais vispārējā līdzsvara pašsaglabāšanās avots. Varbūt izteicos pārāk sarežģīti un kāds manu domu pat neuztvēra, pieļauju, bet tie, kas savā galvā kaut nedaudz būs tikuši tālāk par seksu un tekstu – ‘’vīrieši ir cūkas’’ spēs iedziļināties manos vārdos un domās. Šeit neiet runa tikai par sievietēm, bet par mūsu dzimumiem, savstarpējo mijiedarbību un jēgu attiecībām un mums piešķirto spēju mīlēt un just.
Mans mērķis – lai cilvēki pēc iespējas vairāk par šādām lietām piedomā un nenotrulina cilvēces pamatvērtības jau pašos pamatos!!!
Bunģis
irsis
patoss
brivruna
Mēnessmeitēns
aijanr1
Neesmu no tiem vīriem, kas var sist sev uz krūts un lepni teikt, ka manā dzīvē ir bijis lērums dažādu sieviešu un attiecību. Tai pašā laikā neesmu no tiem, kam to nav bijis vispār. Esmu arī cilvēks, kam patīk analizēt sevis piedzīvoto, atskatīties ar pēc iespējas objektīvāku skatu pagātnē un vērot sev apkārt notiekošo.
Mana šīs dienas tēma ir tik spēcīgie un maģiskie vārdi – “Es Tevi mīlu“!
Gribu piebilst, ka šis būs tikai manu iekšējo patiesību un domu iztirzājums ļoti šaurā un konkrētā aspektā, nevis vispārizglītojošs materiāls par tēmu kā tādu.
Tātad, kā jau katram man ir bijusi lielā un pirmā mīla, viss bija kā pasakā, bet jauns un nepieredzējis būdams, laikam ejot, spēju kā jau kārtīgs zellis to visu sačakarēt. Manai maigajai dvēselei tas bija smags posms, bet ārēji, protams, neviens un nekad neko nemanīja. Nedaudz savus radziņus aplauzis, nolēmu, ka metoties janu attiecību virpulī, ļoti cītīgi piedomāšu pie pagātnes kļūdām un centīšos visu darīt pareizi.
Bet cik spēcīgi es šajā visā vīlos….tas bija zibens trieciens manā galvā…..tā atziņa, tā atziņa, ka arī šajā jautājumā nepastāv vispārējas patiesības un instrukcijas. Lai cik es censtos, katra reize būs kā pirmā un katru reizi es šo attiecību priekšā stāvēšu kā mazs, dzīves nepieredzējis puišelis.
Neskatoties uz iepriekš rakstīto, es tomēr iemācījos no iepriekšējās pieredzes smelties labuma un izlobīt visai raupjas, bet tomēr patiesību atblāzmas. Likās, ka esmu atpakaļ uz pareizā ceļa, no kura tik sen savās domās biju noklīdis. Bet, ai….ai, ai…….. kā es atkal maldījos savā pārliecībā! Nedaudz īsi par šo:
Biju atkal atradis tā dēvēto otro pusīti. Kopā sabijām nedaudz vairāk kā trīs gadus, viss bija ok, bet pēdējo gadu mani mocīja dīvaina sajūta….es biju izteikti sapinies savās jūtās un izpratnē par to, kas ir mīlestība un kāda tā ir manā sirdī pret šo cilvēku. Saku, ka mīlu, cenšos arī sev to iegalvot, bet kaut kas zemapziņā tam visam spēlēja pretīm un lika apcerēt domu, ka varbūt tas nav tas, ko es meklēju, ka varbūt tā nav mīlestība, bet kas cits?! Es tik ļoti centos izprast savas klejojošās domas…………bet nekā………….par lielu, negaidītu pārsteigumu vienas liktenīgas dienas un nakts cēloņu un notikumu virknējumu rezultātā pārrāvu attiecības ar šo cilvēku burtiski uz līdzenas vietas, lai gan vēl iepriekšējā dienā teicu: “Es Tevi mīlu!” un es no sirds tā arī it kā domāju. Viņai nebija nemazākās nojausmas, ka kas tāds vispār varētu notikt. Kā teikt – tajā brīdī es viņu vnk izsmērēju pa grīdu. Tas bija lakonisks, cietsirdīgs un egoistisks klikšķis. Vēl līdz šim brīdim es ik pa laikam mokos sirdsapziņas pārmetumos un sev nespēju piedot to, ka tomēr spēju pārkāpt lielu daļu savus morāles un jūtu pasaules principus, bet arīdzan apzinos, ka savādāk nemaz to nebūtu iespējams novest līdz galam. Stulbākais jau tas, ka es, dienām ejot, nesajutu nekādas ilgas pēc tā kas bijis, tikai neizsakāmu žēlumu par to, ko es nodarīju tobrīd otram.
Reāli sanāk, ka esmu nodzīvojis visus tos gadus domādams un sacīdams, ka viņu mīlu, bet izrādās, ka nē?!
Jautājums – TAS VISPĀR IR IESPĒJAMS?
Tagad no šiem vārdiem vairos un neesmu arī vairs lietojis, jo negribu atkal sev neapzināti melot?!
Lūk, par šo man secinājumu nav un droši vien ilgi prātošu, kas ir manā galvā un sirdī. Kā vispār saprats un izprast to, ko jūtu…..laikam jau patiesība ir dziļi manī vai arī tās nav….?!
Nesmīdini tautu!
By: Jaunēklim - Patoss :) on Maijs 5, 2010
at 04:34
Tu ko, vēl gulēt neesi gājis, vai kā?
By: Zane on Maijs 5, 2010
at 09:20
Būtu vēlams nedaudz argumentētāk izklāstīt savu viedokli…īsti nesapratu ar ko tieši es smīdinu tautu?
Es atbildu par saviem vārdiem un nēesmu nonācis pretrunā ar to, ko esmu uzrakstījis. Šos rakstus pat man savā galvā grūti sasaistīt kopā, jo vienā no tiem es analizēju konkrētu savas dzīves posmu ar konkrētu cilvēku, bet rakstā ”Sieviete – Dieviete” es runāju par vispārēju sevis gūtu atziņu par to, ko manā dzīvē nozīmē sievietes esamība. Laikam jau bija par sarežģitu mans domu izklāstījums un Tu to interpretēji pavisam citā gultnē…
By: patoss on Maijs 5, 2010
at 07:40
Esmu salīdzinoši jauns džeks, ja tā varētu teikt, nav man bērnu, ir meitene … par šo arī ierēcu sasaistot abus rakstus kopā. Kurapēc kārtas tad šī ir?
Noliegt bērnus nav labi, kaut arī tie nedzīvo tev blakus.
By: Jaunēklim - Patoss:) on Maijs 5, 2010
at 11:52
Visai mazjaudīgs Tev tas procis, bet kādu nu Dieviņš iedalījis, ar tādu jādzīvo!
1. Paskaties laika starpību starp šiem rakstiem;
2. Biju izšķīries no iepriekšējās meitenes krietni pirms raksta izveides ”Nedaudz par tēmu – Es Tevi Mīlu”;
3. Nēesmu nekur neko minējis par to, ka turpmāk apņemšos dzīvot celibātā;
4. Mans priekš sevis iedomātais mērķis ir izzināt sevi, sievietes, mēģināt izprasts jūtas un izjūtas, censties izprast to vai esam tie, kas esam!
5. Nevienā brīdī nēesmu noliedzis bērnus. Tas bija domāts tā, ka par ģimeni ar bērniem neko nerakstīšu un nevaru uzrakstīt, jo man nav vēl šādas pieredzes un necentīšos mētāties ar salīdzinoši subjektīviem spriedelējumiem par šo tēmu.
By: patoss on Maijs 5, 2010
at 13:23
Normāls raksts un pietiekami saprotams pat manam blondīnes prātiņam:) Tikai dzīvē viss ir sarežģītāk un smagāk!
Jaunēklim vienkārši pohu mokas:) Nevajag dzert, ja nevar turēt:)
By: Zane on Maijs 5, 2010
at 09:27
Piekrītu, dzīvē viss ir sarežģītāk un smagāk, jo neprotam novērtēt to, kas mums ir, traucamies mūžīgos meklējumos! Es mācos, lai ko sasniegtu ! Man savos 32 gados vēl nav bijis laika attiecībām, ir darbs, studijas un piepildīta dzīve, ceļojumi, draugi. Redzot to trako skriešanu kā vāveres ritenī esmu aizdomājusies, vai es to vēlos, vai man to vajag, kas bijis neskaitāmās attiecībās pirms manis? Nē, man tādu nevajag! Gribu tādu ģimeni kā maniem vecākiem, visu mūžu kopā! Tā ir dzīvesgudrība pieņemt otru tādu kāds viņš ir! Arī darbs abiem kopā vienā skolā un ir viņi ļoti laimīgi kopā! Tādos apstākļos esam abas ar māsu audzinātas un tādu ģimeni gribu sev:)
By: Zanda on Maijs 6, 2010
at 07:04
Dubultmorāle kārtējo reizi Tavā rakstā.
Pats …Kā jau visi esmu gājis cauri vairākiem dzīves posmiem un attiecībām, bet…… Manai apziņai, kas nosacīti šo vispārējo mūsdienu abpusējo vaļību nespēj sagremot, taču tas neliedz veidot jaunas un jaunas attiecības, no gultas gultā ar nodrāztu frāzi: ,, Es Tevi mīlu šodien, kā būs rīt ? Nezinu! ” Par to tas stāsts!
By: Zanda on Maijs 5, 2010
at 20:27
Zanda, Zanda….ai ku Tu šķībi dziedi!
Kurš te ir teicis, ka es veidoju jaunas un jaunas attiecības un no vienas gultas otrā….? M?
Es atkārtošos un rakstīšu vēlreiz – nēesmu teicic, ka dzīvošu kā mūks, bet tas arī nenozīmē, ka no vienas gultas otrā. Ir bijusi ne viena vien reize, kad ir radusies vēlme kā īstam vecim padzīvot vaļēju dzīvi, pamaukoties pa klubiem un tusiņiem…ar visiem spēkiem esmu centies sev pārkāpt un šo īstenot, bet nav sanācis, netieku pāri saviem principiem un tas ir galvenais iemesls kapēc nevaru attaisnot Tevis rakstīto…
Vispār jau ir vērts nedaudz iztirzāt Tevis rakstīto un ielūkoties dziļāk Tavā virspusējā būtībā. Apsolu, ka kādā brīdī atradīšu laiku un uzrakstīšu savas subjektīvās pārdomas par taisnvirziena domāšanu!
By: patoss on Maijs 5, 2010
at 20:59
Vai neskaitāmas attiecības nav no gultas gultā? Esi taču prātīgs un analizē esošās attiecības, skaties, ko uzlabot tā, lai nav vēlmes ar ,,galviņu ” pa priekšu mesties nākamajās! Normālam džekam nav neskaitāmas attiecības aiz muguras un tas neplāno tās uz priekšu mainīt! Normāls džeks strādā pie esošajām! Tu minēji, ka esi vēl samērā jauns, nu lūk, tad apstājies reiz un neiznieko dzīvi pieredzes krāšanā no gultas gultā! Iemīli sievieti – Dievieti un dzīvo laimīgs līdz mūža galam, strādā pie esošajām attiecībām, nemeklē jaunas!
Man ir palaimējies, mani vecāki nodzīvojuši kopā no viduskolas izlaiduma laika, tie ir 42 gadi, viņiem nav aiz muguras neskaitāmas attiecības, manam tēvam nav neskaitāmi bērni citām sievietēm un ar to lūk lepojos! Ir jādzīvo dzīvi nevis jāaulekšo izpētot sieviešu dzīves un situācijas attiecībās!
By: Zanda on Maijs 6, 2010
at 06:45
Ir reizes, kad saglābt nav iespējams un ir reizes, kad labāk to vispār nedarīt!
Šajā pēdējā rakstā mans mērķis nebija apspriest konkrētu cilvēku, bet sievieti kā tādu manā dzīvē.
Nēesmu arī no tiem, kas metas ar ”galviņu” pa priekšu attiecībās, es jau to paskaidroju, protams, par to vislabāk spriest tiem, kas mani patiesi pazīst. Secinājums viens: katrs rakstā saskata to, ko grib redzēt vai arī to, kas pašam tik ļoti kremt un neļauj objektīvi paskatīties un iedziļināties, jo, redz, kāda starpība, viss taču vienalga ir vienkrāsains…
Bet tā nav…un nebūs, protams, spēja analizēt un paskatīties uz lietu stāvokli no dažādiem skata punktiem vienam un tam pašam indivīdam ir reta dāvana, jo pārsvarā mēs nespējam to atraut no savas un lielāko tiess negatīvās pieredzes un emocijām attiecīgos jautājumos.
By: patoss on Maijs 6, 2010
at 10:43
intresantiii !!
By: knopene on Maijs 5, 2010
at 23:15
Ta no sākuma šķiet visai rožaini, agri vai vēlu nonāk līdz tam, ka tas cilvēks tāpat nav tas īstais un dieviete vairs nav sieviete, bet gan ideja vai kāds savs mērķis, un sieviete tam izrādās vislielākais traucēklis…
By: CeeeeKay on Maijs 5, 2010
at 23:33
TAD TAKŠ ŅEM NĀKAMO ZAĶI, UN IR OKI DOKI!
By: :) on Maijs 6, 2010
at 08:45
Piekrītu autoram!
Tā dzīvē notiek, diemžēl!
By: Elwio on Maijs 5, 2010
at 23:42
SVIESTS!
By: :) on Maijs 6, 2010
at 08:38
Pilnīgs sviesc.
Nesakarīgāk uzraxtītu textu neesmu redzējis.
“ir gan tā, gan tā” – šī ir izcila pērle, cik dienas vajag, lai šādu trulu teikumu izdomātu?
:)
“cenšas sevi celt augsāk šķīstības jautājumos”, “galvai liek griezties ap savu asi” – vot, par šīm un citām banālajām domām kopējā juceklīgajā vārdu savārstījumā pārsmējos
“galvenais vispārējā līdzsvara pašsaglabāšanās avots” – hahahahaha
Mjā, visādu skribelmaņu pilna pasaule, kuri sevī jūt mītam snaudošu ģēniju un tad nu steidz pasaulei pavēstīt savas pie kāda pusstopa uzburtās pērles
Iemācies runāt, ja ir, ko pateikt, un ja nav, ko teikt vai sānāk tikai nesakarīga, skaļa “domāšana”‘, kas sastāv no banālām frāzēm, tad nerunā! Ja nav nevienas oriģinālas domas, tad labāk paklusēt!
un piedod, par ko raxts, un kāpēc tērēt savu un citu laiku, tā arī neuztvēru.
p.s. Bet frāze “esmu gājis cauri attiecībām” ir vnk nožēlojama – tik gļēvulīgi un pasīvi tas skan no cilvēka, kas laikam taču sevi sauc par “vīrieti”. Bet, palasot otru šī paša autora skribelējumu par kādas meitenes “izsmērēšanu pa grīdu”, tas skan nožēlojami un ļauni.
Nabaga tā sieviete, kuru šis cilvēks bez mugurkaula izmantos kā nākamo grīdas lupatu.
By: garāmgājējs :):) on Maijs 6, 2010
at 09:45
Labu laiku atpakaļ jau esmu sapratis, ka ir daļa garāmgājēju grupiņas, kas mauj pilnīgi visam un pilnīgi visur vienā taktī neskatoties ne uz ko. Jā, cilvēki ir dažādi un jāpieņem tādi, kādi viņi ir, vismaz jāpamēģina….
Zini, es jau tāpēc nemainīšu uzskatus, bet vienalga, tīri intereses pēc….kas ir tas, kas Tev izlasos vīrieša rakstītu tekstu liktu iekomentēt bez maušanas vienā kopējā taktī ar pārējiem garāmgājējiem? M?
By: patoss on Maijs 6, 2010
at 10:48
šķiet, autors ir vēl nenobriedis pusaudzis.
cik infantilam jābūt, lai otru cilvēku dievišķotu..
Un, izskatās, ka sieviete autoram ir vajadzīga tikai kā līdzeklis. Viss raksts griežas tikai ap autora asi
un uzskatāmi parāda viņa infantilismu un egoismu – “mana ass”, “mans kodols”, “liek manai pasaulei griezties”
otram cilvēkam kā cilvēkam te vietas tiešām nav. Viņš taču ir Dievs, kuram jāpilda sava funkcija – jāliek autora pasaulei griezties ap savu asi.
novēlu autoram kaut drusku pieaugt….
By: hmmm on Maijs 6, 2010
at 09:52
He, maz laikam esi iedziļinājies cilvēka visdziļākajā būtībā, jo visi, kā viens, esam egoisti. Atsšķirība tikai tājā – vai Tu esi egoists tikai iekšēji sevī, vai arī ārēji! Šī ir pavisam cita tēma un nevar aprakstīt pāris vārdos, tāpēc iespējams vispār nesapratīsi par ko runāju…ķipa kāds iekšējais un kāds vēl ārējais…ķipa murgoju…
Un vispār es rakstā nedievišķoju otru cilvēku, bet pretējo dzimumu metaforu līmenī, un tajā ir zināmi liela atšķirība!
By: patoss on Maijs 6, 2010
at 10:55
autstoram ir 44 gadi un maukura slava pa visu latviju
By: Phēe on Maijs 6, 2010
at 10:19
Nēesi gaišreģis un varbūt pareģo to, kāds es būšu?!
By: patoss on Maijs 6, 2010
at 10:56
mauj, ķipa, NĒESMU
tpū, intelekta pakāpe pa visām porām nāk ārā
“metaforas”- cēli gan tu nosauc savu nesakarīgo vārdu savirknējumu, kurš varētu būt tāds vai tikpat labi arī citāds, bet oriģinālāks no tā diemžēl nekļūs.
starp citu, “metafora” ir tēlains salīdzinājums, diemžēl rakstā tādu nav
Tukšas, banālas pļāpāšanas un, jā arī patosa un samākslotības gan ir atliku likām.
Un par egoismu runājot – ir atšķirība, vai cilvēks to mēģina ielikt rāmjos un ar to vienkārši “iekšēji sevī” cīnās, vai arī, kā autora gadījumā, no katras frāzes jūtams, ka cilvēks pac patiesībā par to gandrīz vai lepojas – sak, redz, kāds, es kruts – sievietes man ir priekš tā un tā, meiteni paņēmu un izvazāju pa grīdu, skat, kāds es lielisks. Paštīksmināšanos par savu “ES” noslēpt nevar!
Bet vispār raksta komentāri ir interesantāki, nekā pats raksts!
By: hehe on Maijs 6, 2010
at 11:16
Laikam jau nespēj tikt pāri kādam sāpīgam brīdim savā attiecību pieredzē, kā lielākais vairākums līdzīgu komentāru rakstītāji un tapēc izgāz savu žulti pret mani, vai tiesa? Ja es tādā veidā nedaudz noņemu no Tavas sirsniņas to smago akmeni, man tikai prieks, bez ironijas!
By: patoss on Maijs 6, 2010
at 12:47
TEV PAŠAM IR SĀPĪGA PIEREDZE ATTIECĪBĀS AR KĀDU MAUKU TĀPĒC TE VISU LAIKU RAKSTI PAR MAUKĀM , SĀNSOĻIEM UN CŪKĀM!
By: SVIESTS on Maijs 7, 2010
at 18:09
Kā jau visiem, ir posmi, kurus ir sāpīgi atcerēties, bet tāpēc savos rakstos nēesmu nolicis nevienu sievieti, kura man kādreiz varbūt ir bijusi. Uz savu sāpīgo pieredzi neskatos vienpusēji, saprotu, ka daudz pats esmu darījis nepareizi un, lai pārmestu kaut ko otram, sākumā ir jāatzīst savas kļūdas!
Kad tas viss ir procesā, tad grūti būt objektīvam, bet, kad pagājis kāds laiciņš, tad jau tās lietas izskatās pavisam citādi.
Bet rakstu ne jau tāpēc, ka man ir bijusi sāpīga pieredze, rakstu vairāk priekš sevis – lai nostiprinātu savus priekšstatus un atziņas kaut kādos jautājumos un pats labāk izprastu to, kāpēc attiecīgā jautājumā dzīvē tā notieka, notiek un notiks!
By: patoss on Maijs 8, 2010
at 07:48
Grafomānija (grieķu: grafo rakstīt; mania ārprāts, tieksme) ir slimīga, pastiprināta tieksme rakstīt.
Cilvēku, kuram ir grafomānija, sauc par grafomānu. Grafomānijai raksturīgs tas, ka rakstītais ir bez loģiska satura, liekvārdīgs, nederīgs, pārāk garš. Grafomāni bieži vien cenšas savus sacerējumus publicēt, uzskatot, ka tiem ir kāda zinātniska vai literāra vērtība.
Šī mānija ir raksturīga atsevišķiem psihopātu tipiem.
Termins tiek lietots arī ārpus psihiatrijas, attiecinot to uz cilvēkiem, kuriem nav sevišķu literāru dotību vai prasmju, bet kuri sev tādas prasmes piedēvē un publicē garus, grūti lasāmus sacerējumus, rakstus. Tāpat to attiecina uz cilvēkiem, kuri cenšas maksimāli gari izteikties, lai iegūtu noteiktu teksta apjomu.
By: no vikipēdijas: on Maijs 6, 2010
at 19:21
atbilde: ORIĢINĀLAS domas. Īss, precīzs izklāsts.
nevis nesakarīga ūdens liešana, tipa “ne jau viss ir rakstīts un stāv tā kā tas ir un ne jau viss vienmēr ir balts uz melna, ir gan tā, gan tā.”
Tu pats šai pērlei kaut mazāko jēgu redzi??? un tāds ir viss pateiktais
sorry, bet šī tiešām grafomānija
By: garāmgājējs :):) on Maijs 6, 2010
at 19:32
Palasīju komentārus….vispār interesanti. Šķiet, Patosam vairs nav spēka atbildēt, un, iespējams, tas grafomānijas teksts bija pārāk skarbs:), tādēļ dzīvosim draudzīgi, jo ir “gan tā gan tā”:)
Miers.
By: dusmu rieva pierē on Maijs 7, 2010
at 11:16
Tā gluži nav gan, vnk nesaskatu jēgu, jo tas ir tas pats, kas runāt ar sienu!
Par to grafomāniju – ir ok, ja man kas mainītos no šādiem tekstiem, diez vai vispār ko rakstītu. Un tas, ka cilvēki izsaka šādus komentus, aplieci vien to, ka ar kaut ko šis raksts ir viņus uzrunājis…jautājums tikai – ar ko?! Bet tas nav nemaz tik svarīgi, jo pirmatnējais mērķis ir panākts un cilvēks kaut nedaudz ir pakustinājis smadzeņu korkas šajos jautājumos…
By: patoss on Maijs 7, 2010
at 13:19
Par ko cepties, ja nepatīk var nelasīt:)
By: Janka on Maijs 7, 2010
at 12:41
PRIEKŠ SEVIS RAKSTA DIENASGRĀMATU! PUBLISKĀ TELPĀ VAIRĀK JĀDOMĀ KO RAKSTI UN KĀ TO SAPRATĪS CITI
By: SVIESTS on Maijs 8, 2010
at 09:17
Nosauc kaut vienu iemeslu kāpēc man būtu vairāk jādomā, ko rakstu un kā to sapratīs citi?! Katrs saprot kā grib un tik, cik daudz ir spējīgs saprast. Es te nerakstu, lai varētu pašapmierināties, ka tiek komentēts mans raksts vai lai izpatiktu lasītājiem!
By: patoss on Maijs 8, 2010
at 09:29
kāpēc tad raxti publiski, ja ne lasītājiem?????
piedod, bet tā ir liekulība. Ja gribētu raxtīt tikai sev, tam ir domāta dienasgrāmata.
Ir 2 varianti – vai nu raksti sev vai citiem.
ā, un vēl arī 3. – ka raxti slimīgas tieksmes dēļ (skat, ieraxtu par garfomāniju)
Ja raxti publiskos portālos, tad IR jādomā par tiem, kuri Tavu raxtīto lasīs.
nav runa par “izpatikšanu”, ir runa par to, ka varbūt nav vērts raxtīt citiem, ja no Tevis raxtītā nav iespējams saprast, kādēļ raxts vispār tapis un kāpēc Tu iedomājies, ka nesakarīgi vārdu virknējumi varētu būt jāizlasa arī citiem.
By: bet on Maijs 11, 2010
at 16:29