Šo rakstu publicējusi www.nevainiba.lv lasītāja. Arī Tu vari publicēties. Sūti savas domas uz nevainiba.lv@inbox.lv
Dzīve ir dzīve un tajā mēdz iet visādi, mēdzam mīlēt, izšķirties, atrast citus, bet kāpēc nespējam atklāti izrunāties, kad esam atraduši citus, ko mīlēt, kad ir klikšķis un draudzene/draugs vairs nav nekas, bet nešķiramies un prom neejam? Kāpēc turpinām otru krāpt un izmantot, kāpēc turpinām dubultu dzīvi, kāpēc sāpinām visus tuvos cilvēkus sev apkārt, kāpēc nespējam atklāti izrunāties? Nu nav tā, ka ilgu laiku esam mīlējuši, bet pēkšņi pat nespējam ar viņu runāt par patiesām vērtībām, ko vēlamies, kas mums ir vajadzīgs, kāpēc nespējam palikt kopā un nespējam arī izšķirties! Kā varam būt laimīgi nepārtraucot iepriekšējās attiecības un melojot jaunajai mīlestībai, un vai tā ir mīlestība, ja vienlaikus tiekamies ar diviem, itkā mīļiem cilvēkiem? Vai vispār tā ir bijusi mīlestība, vai vienkārši kaisle un iekāre, kas ar laiku pazūd, bet kautkas tomēr mūs saista, ja nevaram izšķirties? Tas ir pieradums, pienākums, gļēvulība vai vienkārši sevis nemīlēšana?
Daudz esmu domājusi par šiem jautājumiem, analizējot savas sajūtas, mēģinājusi iedomāties sevi otra vietā un nonākusi pie vienas, nevisai glaimojošas atziņas! Mēs neesam par sevi pārliecināti, mēs paturam atkāpšanās ceļu, vai vienkārši esam egoisti paturot rezerves variantu!
Par to, kā jūtas rezerves variants citreiz……
Zita
Bunģis
irsis
patoss
brivruna
Mēnessmeitēns
aijanr1
Izskatās, ka autore pati sastapusi stipri palietotu rezerves variantu, kas nevienai nav vajadzīgs…
By: pika_pika on Jūnijs 28, 2010
at 10:38
Hm, tāds palietots bija gan, bet minimālā cena jau vēl palikusi, nevarētu teikt, ka galīgi bezvērtīgs ……….
By: Zita on Jūlijs 1, 2010
at 14:25
Kas, kāpēc? Protams, ka labas lietas jācenšas atkārtot un paturēt rokas stiepiena attālumā!
By: Juris Jansons on Jūlijs 1, 2010
at 06:43
Kādu laiku bija labi kā bija, bet………..
By: Zita on Jūlijs 1, 2010
at 14:21
Pat grūti saprast, kurš , kuru vairāk izmantojis, mīlētājs vai pametējs, kurš turpina kuru izmantot? Mīlestība gan tur nav bijusi, ja spēja pamest un nesaprotams arī kāpēc vilkās atpakaļ, ja citu jau mīl? Vai vienkārši puisis ir prasts jāklis, kam pilnīgi vienalga , ko pist un kur olas izšaut. Te varu tikai ieteikt prežus lietot, lai tāds neatvazā kādu STS – veco labo laiku vārdā!
Ar bijušajām gan nekad nevajag tikties tieši drošības apsvērumu dēļ, kas zin, kur esošā pamanīs Jūsu gaitas, kur kurai radi un draugi atpazīs Jūs pie citas! Pats sevi cienu un kreisos soļus nestaigāju, tā no esošajām attiecībām varu paņemt maksimāli visu mīlestību un sniegt otram nedalītas jūtas, nebeidzamu mīlestību un uzticību attiecībās. Ar sieviņu kopā pamaz sanāca dzīvot. Viņa agri nomira, bet draudzeni 10 gados neesmu krāpis nevienu reizi un esmu pārliecināts, ka mana mīļotā arī mani nekrāpj.
By: Viesturs on Jūlijs 8, 2010
at 09:07
Viestur, tevi jāieraksta sarkanajā grāmatā ar zelta burtiem:) Protams, ja ir tā kā raksti:) Biežāk, gan izliekamies labāki, kā esam! Tad arī sākas abpusējs aplauziens!
By: Zanda on Jūlijs 9, 2010
at 09:45
Astoņus gadus tiku izmantota , vīrs dzīvoja dubultu dzīvi un tikai šomēnes uzzināju, ka manai meitai jau ir pusbrālis, kas rudenī ies pirmajā klasītē. Arī to vīrs sava gļēvuma dēļ pats nespēja pateikt, bet man visu pastāstīja tā otrā sieviete, kas palikusi divus mēnešus bez uzturnaudas bērnam kamēr vīrs slimnīcā ārstējas un naudu nevar iedot. Tā sieviete bezizejā viena audzinot divus bērnus un abi tēvi naudu nevarēja iedot, tā nu galīgā izmisuma brīdī tā nāca prasīt man. jutos kā asvalta rullis būtu pārbraucis pāri. Es taču neko nezināju un tas viss noticis tepat man blakus. Stundiņa pirms darba, stundiņa pēc, kāda brīvdiena uz medību rēķina un tā dzīvojuši astoņus gadus. Trakākais, ka arī mana meita ies tajā pašā klasē, kur tas bastards! Dzīvojam mazpilsētā un nevaru izvēlēties citu skolu, ko darīt? Nespēju meitai pateikt, ka tētim cits bērns ies viņas klasītē. Rokas nolaižas, gribās no visas pasaules aizbēgt, bet kur, kā iztikt, kā būt?
Prieks par šo rakstu un gaidu turpinājumu arī manā dzīvē šobrīd daudzi kāpēc, zinu, ka kopā vairs nepalikšu nav spēka piedot. Dzīvojam mana brāļa dzīvoklī un vienkārši visas mantiņas sapakošu, lai vīra radi savāc. Punkts!
By: Laine on Jūlijs 9, 2010
at 16:04
Laine – jautājums Tev kā sievietei, vai 8 (astoņu) gadu laikā sieviete tā var aizmālēt acis un aizbāst ausis, pārvērsties akmenī neko nejūtot, ka viņas tuvais cilvēks dzīvo dubultu dzīvi????? Zini, tur nav jānosoda tas vīrietis, tur ir jābrīnās par tevi pašu – vai tu maz esi dzīvs cilvēks, vai esi sieviete, kur ir tava intuīcija (iracionālas sajūtas…).Viegli ir vainot to otru, taču mēs pievelkam tos notikumus vai tos cilvēkus, kas parāda par mums TO KAS PATIESĪBĀ ESAM – NEVIS KO PAR SEVI DOMĀJAMMM!
By: kika on Augusts 5, 2010
at 23:42
WTF? Man ir jābalstās uz iracionālām sajūtām savās attiecībās, nevis jārunā ar otru cilvēku? Kā vispār var iedomāties, ka kaut ko tādu var “sajust”? Tipa telepātiski zināt, kur vīrs ir patiesībā, atšķirībā no tā, kur viņš teica, ka ir?
By: Kibrika on Augusts 13, 2010
at 15:20
Dažkārt laimīgāks ir tas no kā aiziet , nevis tas pie kā aiziet!
By: Zanda on Jūlijs 10, 2010
at 19:22
Varētu teikt, ka tas tieši mans variants, vīrietis aizgāja pie citas , sākumā raudāju , pārdzīvoju, bet tad sapratu , kas viņš par cilvēku un nu jūtos atvieglota, ka viss tas murgs ir aiz muguras, taču mīļotā dzīve tagad tikai pa nopietnam sāk šķobīties jau atkal kā mazs kāršu namiņš!
By: Zita on Jūlijs 11, 2010
at 16:43