Kādā garākā un mazāk interesantā vakarā arī es mēdzu pārlapot sociālos tīklus jebšu izskrienu cauri draugiem.lv lapelēm. Tur viss pa vecam, meitene liek piedauzīgas bildes un izkar savu sirdi un dzīvī publiskai apskatei. Katram, protams, savs…
Bet stāsts par ko citu…
Sen nebiju tā pārlapojis savus draugus, kuri sakrājušies manā virtuālajā krātuvē. Un ziniet kas? Nedaudz dīvaini palika, ka gandrīz 70% no vidusskolas skolasbiedriem savu profilu izrotājuši ar kādu no ārzemju nosaukumiem. 
Īrija, Anglija, Amerika, Kanāda. Ko tik nenākas man lasīt. Nedaudz skumji paliek un no otras puses arī nedaudz bail. Pats nedomāju pamest Latviju tuvāko gadu laikā noteikti, bet brīdī, ka kāds draugs stāsta, ka viņam visi bērnības, skolas gadu draugi tagad dzīvo četrās mājās uz vienas ielas kādā Anglijas mazpilsētā un tur viņam ir vairāk draugu kā palikuši Latvijā, ziniet, pat nedaudz raudāt gribas, jo viņi neredz jēgu atgriezties šeit… Tur ir aizbraukši tuvie cilvēki un tad jau nav tik grūti iedzīvoties svešajā zemē. Paldies Dievam, man pagaidām tuvākie draugi ir vēl šeit, bet ja viņi aizbrauktu pat nezinu… Arī, iespējams, sāktu pārdomāt iespēju doties tur, kur ir cilvēki ar kuriem jūtos labi, lai arī naudas un darba šobrīd Latvijā pietiek un esmu absolūti apmierināts…
Kā izteicās viens mans draugs, tad viņa mērķis ir kādā Anglijas mazpilsētā uzaicināt un atest visus savus draugus, paziņas un veidot dzīvi no jauna tur. Un ziniet, pusgada laikā viņš uz turieni ir atvilinājis jau cilvēkus 30 – 40, veidojot savdabīgu komūnu… Arī jāņu svinēšana Anglijā, kur sapulcējas 3000 – 4000 latviešu liecina pats par sevi… Jaunieši izvēlas vieglāko ceļu, nemēģināt izsisties šeit, bet aprobežojas ar naudu, bet nievājošu darbu tur – svešumā…
MUMS TAGAD VAR SEKOT LĪDZI TWITTER
Bunģis
irsis
patoss
brivruna
Mēnessmeitēns
aijanr1
Tā tas ir un būs vel trakāk [!] pašai jādomā, kur taisos traukties un nezinu, ko un kur,./,/.
bet. skumīgi ir gan, jā, akd daudzi vienkārši vai nu ir aizbraukuši vai arī taisās,.,[!]
By: sniedzuk on Jūlijs 19, 2010
at 22:23
Jaunieši izvēlas vieglāko ceļu, nemēģināt izsisties šeit, bet aprobežojas ar naudu, bet nievājošu darbu tur – svešumā…
Ja neesi zaglis, melis un nelietis tad latvijā NAV nākotnes. Pats to labi zinu, jo visu savu jaunību esmu nometis zemē mēģinot “izsisties” Muļķu Zemē latvijā. Man tagad patiesi ir žēl, ka nelaidos prom ātrāk.
Un kā saprast “nievājošu darbu”? Vai krietni padarīts darbs, kas tiek arī attiecīgi apmaksāts ir nievājošs?!
By: aizbraucējs on Jūlijs 19, 2010
at 22:33
jebkurš darbs ir darbs. cienījams. tam japiekrīt. ja visi gribēs būt kkas augsts, kurš darīs visus pārējos darbus. iet runa, par to, kā novertē cilvēku. naduas ziņā. šeit to nedara. izturās, kā pret pamesliem. kāda atšķirība, kāda zemē dzīvo. mēs dzīvojam uz vienas zemes. un tās tikai līnijas [valstu], kuras ir izdomājuši ,kādi citi cilvēki. sen atpakaļ.un tomēr tas darbs ,ko dari ,ir arī tava veselība[!]
By: sniedzuk on Jūlijs 19, 2010
at 22:41
WOOOW!
Shis ir aplamaakais ko jebkad esmu lasiijis!
2 gadus esmu Anglijaa – aprobezhojos ar naudu! Labaak taa, nekaa aprobezhoties bez taas!
“kaa pret pamesliem” – ja esi mesls, tad pret tevi taa arii iztureesies! JA nemaaki komuniceet, baidies runaat vai straadaa suudiigi – pats vainiigs, brauc maajaas!
Gribi dziivot – maacies groziities!
By: zaljaa zaale on Jūlijs 19, 2010
at 23:22
eu. mo6k visa valdība izturās pret mums, ta itka mēs nekas nebutu, un neko valstī nenoteiktu, m[!?]
neiet runa par komunicēšanos, vai baidīšanos. runa ir par to, kāda ir attieksme pret valsts iedzīvotājiem, ka tādiem [!]
By: sniedzuk on Jūlijs 19, 2010
at 23:36
Vot izstaasti,kur Latvijaa ir nauda?!
By: Mazinjais on Jūlijs 19, 2010
at 23:25
Ja galva ir uz pleciem, tad izsisties var visur! Ja kādam tas neizdodas, tad ir divi varianti: vai nu cilvēks ir muļķis, jeb arī kaut ko ne tā dara… ir jāmēģina vēl un vel, jo kā mēdz sacīt: “nekļūdās tikai tas, kas neko nedara”…
By: Kashins DaWeeD on Jūlijs 19, 2010
at 23:29
jaa izsisties uz augshu….kur?
straadaat gaterii latvijaa par 180 ls meenesii gan nebuutu nievaajoshi
es labpraat gribeetu maaciities Latvijaa….beet viss balstaas tomeer uz “”aprobezjoto” naudu kuras man Latvijaa diemzjeel naw
luudzu iedodied man 1300 ls studijaam tad vareesim runaat par vieglaakajiem celjiem
tas nav domaats aizskaroshi,, beet nevajadzeetu spriest tikai apluukojot vienu pusi no moneetas.
By: arzemnieks on Jūlijs 19, 2010
at 23:57
Pilnīgi vairs jau nav ko teikt.Nodokļus valsts nesaņem vairāk kā no puses iedzīvotāju,lai neteiktu ka nodokļus valsts saņem no vienas ceturtās daļas iedzīvotāju,un tas vis no deputātu pieņemtās nodokļu kosmiskās politikas.Teiksim tā – tas ir kosmoss.Bezdarbs aptuveni 200 000 apmērā .aptuveni 200 000 ir izbraukuši no valsts .Algas samazinātas (bet ne deputātiem)Cenas tomēr turas augstas.Pirktspēja ārkārtīgi zema .Zeļ melnā un pelēkā ekonomika .Valsts struktūru darbinieki ir vairāk nekā patiesībā nepieciešami ,un protams saņem milzīgas algas ,un prēmijas ,bet tauta grimst nabadzībā .Ir pat dzirdēti (TV raidījumā ) nāves gadījumi aiz bada .Zeļ slimības .Medicīna nogrūsta uz ceļiem .Tautai nav naudas par ko ārstēties ,bet valsts tikai plāta savas ķetnas un saka “‘Jo Latvija ne tikai izdzīvoja, bet arī atlabst ļoti labi,”.”"Arī sociālās drošības stratēģija ieņem būtisku lomu valsts tautsaimniecības atjaunošanā, jo tā ir saistīta gan ar nodarbinātības veicināšanu, gan ar sociālā atbalsta nodrošināšanu mazturīgiem iedzīvotājiem.”" Uzsver premjers.
Saldi meli dodot cerību tautai ,bet kaut gan simtlatnieki čum un mudž pat stāvot rindā pēc darba .Vai deputātiem nevajadzētu pašiem palikt uz simts latiņiem? Iztikt jau var ,un teiciens ka sabojāta prece arī ir ēdama -tāpat kā sūds arī ir ēdams neiztur kritiku.
Sakiet kā atdot milzīgo parādu ,kas valsti iedzen stūrī? Tagad kad valsts ir izputināta atliek tikai ar solījumiem vien aizlāpīt caurumu ,bet tas jau nav uz ilgu laiku ,jo tauta vairs tukšām pļāpām netic.Var jau saprast ka tuvojas vēlēšanas un labi iestudētais scenārijs ,kas saucas “”solīts makā nekrīt”‘ atkal dod vaļu savām ambīcijām ,bet daļa tautas atradīsies ,kas ir galīgi muļķi ,un akli dosies balsot.Protams ka balsot vajag ,bet kā to darīt !?Var balsot par konkrētiem cilvēkiem ,var balsot par partiju kopumā,bet var arī balsot izstrīpojot visus sarakstus ,lai pēc tam atkal neuzgrūstu vainu tautai ,kas paši ir par šiem nobalsojuši ,un paši protams ir vainīgi,jo politiķi kā jau mums ir zināms atbildību nenes ,jo ir iebalsoti no tautas ,bet katram muļķim ir skaidrs ka nekas jau nemainās .Politiķi tikai migrē no partijas uz partiju pat iedrošinoties dibināt no tiem pašiem māliem jaunu būdu (jaunu partiju) ar kārtējiem apsurdiem solījumiem, kurus pat neiedomāsies nākotnē izpildīt ,bet daži “‘aklie”‘ fanātiski tam tic .Hā ,hā !
Rodas jautājums tad kā tad izskatīsies valsts bez “‘demokrātiskās”‘ Saeimas.Par to der aizdomāties ,bet kā būtu ar prezidentālu valsti .Bezpartiju sistēmu.Ar Tautas vēlētu prezidentu ?
By: noriss on Jūlijs 20, 2010
at 12:57
Vīzija,2011.gads, kaut kur ap maiju ceturto vai tā apmēram. Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji pametuši valsti un devušies emigrācijā. Rīgas lidostā svinīgos apstākļos tālajā ceļā paši sevi pavada kāds pēdējais simts Latvijas labāko dēlu un meitu.
Uz improvizētas tribīnes stāv Zatlers. Līdzās milzīgs sarkans paketslēdzis („rubiļņiks” . Pārējie bariņā turpat netālu dīki izlaidušies uz koferiem.
Zatlers: Dārgie draugi un līdzgaitnieki, šodien es gribētu…
Šķēle: (Sēžot uz milzīga naudas maisa) Īsāk! Krupis ir izvārījies un beigts. Braucam!
Kalvītis: (Pamostas, paver acis spraudziņā) Mēs jau lidojam? A ēst dos? (Atkal aizmieg)
Zatlers: Nu tad, piecelsimies kājās un pēdējo reizi nodziedāsim valsts himnu! (Ievelk gaisu)
Āboltiņa: Neies cauri!
Zatlers: Kādēļ?
Āboltiņa: „Kur latvju meitas zied, Kur latvju dēli dzied…” vairs neatbilst patiesībai.
Zatlers: Nu labi… Tad dziedāsim „…Par mazu, lai laistu vienu. Es līdzi ceļos.”! (Atkal ievelk gaisu)
Šlesers: Pietiek muldēt! Kāpjam ļotenē un gāzi grīdā! (Aiziet iekāpšanas „piedurknes” virzienā)
Visi sāk lēnām celt pakaļas augšā un sekot Šleseram.
Zatlers: (joprojām svinīgi) Saskaņā ar seno latviešu tradīcīju, kā pēdējais aizbraucējs, es lidostā izslēdzu gaismu. (Norauj paketslēdzi)
Pienāk Miķelsons un noplombē elektroietaisi. Abi ar Zatleru seko pārējiem.
Visi sakāpj lidmašīnā.
Šlesers: Bertold! Davai, maucam!
Fliks: Mums naff pilota.
Šlesers: A kur piloti?
Fliks: Aisslidoja ar iepriekšējo reissu.
Repše: Sūds ar viņiem! Es pilotēšu.
Muižniece: Pasarg, Dies! Tikai ne Einārs! Tad labāk eju kājām.
Šlesers: Da manis pēc kaut uz vēdera lien. Kāp ārā!
Muižniece: Kā tad es viena…
Šlesers: Tad sēdi klusu!
Muižniece paskatās uz Šķēli. Tas tēlo mentālu prombūtni un nereaģē.
Šlesers: Eini, uz priekšu!
Repše aiziet uz pilotu kabīni.
Repše: (skaļrunī) Uzmanību! Visiem piesprādzēties! Sākam pacelšanos.
Līdaka: Aizver muti!
Kalvītis: Uz pusdienām pamodiniet!
Lidmašīna aiziet gaisā.
Pēc 20 minūtēm pilotu kabīnē ienāk Dombrovskis.
Dombrovskis: Eini, kurp lidojam?
Repše: Nolēmu līkumu virs Rāznas izmest, no savām zemēm atvadīties. Kad vēl tās redzēšu…
Dombrovskis apsēžas otrā pilota krēslā.
Vēl pēc 20 minūtēm.
Repše: Valdi, man šķiet, ka ir sūdi.
Dombrovskis: Kas i?
Repše: Zupa iet uz beigām.
Dombrovskis: Tūlīt pasaukšu Ķirsonu. Kādu zupu vēlies?
Repše: Ne jau tā zupa, durak, fuelis!
Dombrovskis:Kāds fufelis?
Repše: (Nepacietīgi) Fuelis, bitīt, degviela! Deficīts!
Dombrovskis: Ā! Nu tā arī būtu teicis. Tūlīt pasaukšu Haimu. (Paņem mikrofonu) Haim, panāc šurp!
Kogans: (pēc laiciņa ietusnī pa durvīm) Kas i, ko gulēt neļau?
Dombrovskis: Einim vajag degvielu.
Kogans: Projehaļi, dārgais. Es tagad ir tikai vecs, slims ebrejs… Un ļoti vientuļš. (Aizvācas atpakaļ)
Repše: Lupata!
Dombrovskis: Ko nu?
Repše: (Ar plaukstu zīmē gaisā krītošas lidmašīnas trajektoriju) Žžž-bums!
Dombrovskis ieiet salonā.
Dombrovskis: Ē-ē… Dāmas un kungi! Mums ir ē-ē… Kritisks degvielas deficīts.
Kargins: Я хочу выйти!
Krasovickis: И я тоже.
Godmanis: (Karginam) Kad es atļaušu, tad arī kāpsi. Skaidrs?
Kargins uzmet lūpu un apklust.
Godmanis: (Dombrovskim) Nu, ko? Zvans draugam?
Dombrovskis: Kādam draugam?
Godmanis: Grifitam no starptautiskajiem uzpildītājiem, protams.
Dombrovskis domīgs atvāž mobilo.
Dombrovskis: Hallo, Mark!
Grifits: Huz da?
Dombrovskis: That’s me. Valdis from Latvia. How are you?
Grifits: Hi, Valdis. I’m well. And what ‘bout you?
Dombrovskis: I’m on plane. Running out of fuel. Total deficit.
Grifits: Fucking sad thing, Valdis. Anyway, you were good man. I’ll miss you.
Dombrovskis: I’m not gonna die, Mark!
Grifits: (Ieinteresēti) Really?
Dombrovskis: I just need fuel. Would you borrow some?
Grifits: Good question, Valdis. I need to talk with Johannes Mueller. But anyway first thing you should do is to reduce your weight.
Dombrovskis: Why? I think I’m slim enough.
Grifits: Not yours, you stupid asshole, airplanes weight!
Dombrovskis: Ough, sorry. I see… But how!
Grifits: Throw some people out! I’ll call you later.
Dombrovskis aizvāž mobilo.
Godmanis: Nu?
Dombrovskis: Jāsamazin svars. Kādu vajadzēs izmest.
Ienāk Repše.
Repše: Davai, izmetam visus penšus!
Dombrovskis: (Uzrunā salonu) Pensionāri ir?
Klusums.
Pliners: (Pēc brīža) Kur tu muļkus mekle?
Emsis: Te pensionāru nav. Visi rukā divdesmit četras stundas diennaktī.
Šķēle: (Repšem) Kas pie stūres?
Repše: Nomierinies! Autopilots.
Šķēle: Tūlīt pa kupri norausies, autopilot. Lasies ka uz kabīni!
Repše aiziet.
Šķēle: (Karginam un Krasovickim) Nu, brāļi Parekši. Kurš te gribēja izkāpt?
Kargins: Отстань, антисемит!
Krasovickis: Нацист!
Dombrovskis atrauj avārijas izeju.
Godmanis: (Karginam un Krasovickim) Nu?
Kargins: Нет!
Krasovickis: Нет!
Godmanis izvelk no kabatas divlatnieku un izmet atvērtajā izejā. Kargins un Krasovickis grūstīdamies steidz pie izejas un metas pakaļ divlatniekiem.
Godmanis: Tā. Vēl kāds?
Bemhens: Paklau, Ivar! Varbūt izmetam bezbiļetniekus?
Šlesers: Davai, Leon! Fas! Pirmo izmet šito! (Rāda uz Maizīti)
Maizītis: (Lepni) Man ir biļete.
Šķēle: (Maizītim) Būs jau labi, būs jau labi. Neviens tevi nemetīs, Janka. Labāk paskaties kāda panorāma! (Norāda uz atvērto izeju)
Maizītis lieliskā skata aizgrābts pieiet un izbāž galvu. Šķēle iedod Maizītim pendeli. Maizītis bļaudams izkrīt tukšumā.
Šķēle: (Pagriežas pret salonu) Jūs taču redzējāt – viņš pats izleca. Žēl, labs cilvēks bija.
Bemhens izvelk no azotes biļešu kontroles aparātu un sāk apstaigāt salonu. Biļešu nevienam nav, taču visi atpērkas ar piecīšiem un paliek savās vietās. Pienāk Dombrovska kārta.
Bemhens: Jūsu biļetīti.
Dombrovskis: Nu, Leon, nu ko tu?
Bemhens: Nav biļetītes, dod piecīti!
Dombrovskis: Pieprasu administratīvo protokolu!
Bemhens: (Rāda uz izeju) Re, kur tavs protokols nupat aizgāja. Ej, ķer!
Dombrovskis: Man ir tiesības…
Bemhens: (Pārtrauc Dombrovski) …Izkāpt. Tādas tiesības tev ir. Taisies!
Iezvanās Dombrovska mobilais.
Grifits: Hi, Valdis. Did you throw somebody out?
Dombrovskis: Yes, we did. A couple is gone.
Grifits: Good. Keep throwing! By the way, what’s your destination?
Dombrovskis: (brīdi domā) Fuck! Have no idea. I just need fuel.
Grifits: We can’t help if you dunno your destination. Make your plan, draw roadmap and then call. Understand?
Dombrovskis: Mark, please!
Tālrunī ieskanas bezcerīgi pīkstieni. Dombrovskis paskatās uz salonu.
Dombrovskis: Kāds zin, kurp mēs lidojam? Kāds ir mūsu ceļamērķis?
Šķēle: Tā jau es domāju – kompetence nulle. Labi, ka man ir plāns.
Atkal ienāk Repše.
Repše: Zinām mēs tavus plānus.
Šķēle: Tev pat tik daudz nav, aunapiere.
Repše: Toties es esmu godīgs.
Šķēle: Laikam dēļ tava lielā godīguma mēs te virs Rāzna riņķojam un kurinām zupu pa tukšo? Ej atpakaļ pie stūres!
Repše: (Aizvainots) Es varbūt te no tēvzemes atvados. (Aiziet)
Šķēle: Laižam uz Gērnsiju. Man tur viss ir sakārtos. Dzīvosim kā nieres. (Seko Repšem uz pilotu kabīni)
Dombrovskis aizcērt avārijas lūku, parāda Bemhenam mēli un arī iet uz pilotu kabīni.
Šķēle ieslēdz ārējo sakaru ierīci.
Šķēle: Guernsey! Guernsey! This is the Board Number One. The best people of Latvia. Come in!
Gērnsijas dispečers: Gauja… Ē… Andri, tu?
Šķēle: (Atplaukst) Nu, protams, vecais! Mēs te lidojam šurpu turpu. Dodi nosēšanos! (Triumfējoši pagriežas pret Dombrovski un Repši) Nu, ko es teicu? Letiņi tagad ir visur. Mūs jau gaida ar šokolādi un ziediem.
Gērnsijas dispečers: Sorī, Andža, pie mums migla, vētra, sniegs, krusa, orkāns un zemestrīce. Lidosta slēgta. Čau!
Repše: Po! Es nosēdināšu.
Gērnsijas dispečers: Nupat saņēmām ziņu, ka sala grimst un to pārklāj milzu cunami. Ar Dievu, tautieši!
Šķēle: Nekas, nekas. Vēl jau ir Anglija. Heathrow, Come in!
Hītrovas dispečers: Nekādā ziņā. Mums ir karastāvoklis ar Islandi britu investoru zaudējumu dēļ. Un vulkāna dēļ arī. Jebkura ārvalstu lidmašīna tiks nekavējoties notriekta. Lidojiet citur!
Šķēle: Tātad Islande arī atkrīt… Īrija?
Dublinas dispečers: Tu vai ta nedzirdēji? Karš! Nekādas nosēšanās te nebūs.
Šķēle: (Vīlies) Blā, visur tie reņģēdāji. Skauģi riebīgie. Sliņķi un nodevēji!
Ienāk Šlesers.
Šlesers: Nu, kas i? Nesanāk?
Šķēle: Tautiešu pilna pasaule. Visi sūta mūs trīs lidostas tālāk.
Šlesers: Nekas troļļi paņems. Tie ir savējie.
Oslo dispečers: Sveiks, Ainār! Un ar Dievu! Visas Norvēģijas lidostas slēgtas uz ikgadējo inventarizāciju. Sorī.
Šlesers: (Nedroši) Stokholma?
Arlandas dispečers: Kuru vārdu no „ej dillēs” tu nesaprati?
Ienāk Stendzenieks.
Šlesers: (Stendzeniekam) Eu, kaut kas neklapē. Viņi mani vairs nemīl.
Stendzenieks: Nekas. Nobliezīsim kārtīgu kampaņu, iemīlēs atkal.
Šlesers: Tu laikam visu saprātu koksā esi izšņaucis. Kāda kampaņa? Mēs tūlīt avarēsim!
Stendzenieks: Apsoli katram dispečeram pa lidostai un desmit miljonus pasažieru gadā!
Šlesers: Laba doma! (Noliecas pie sakaru ierīces) Visiem! Visiem! Visiem! Lidosta ar simtu miljonu pasažieru par skrejceļu!
Dispečeru koris: Aizver muti!
Ienāk Līdaka.
Līdaka: (Nikni pūšot ūsās) Kurš nospēra manu tekstu?
Šlesers iekrauj Līdakam pa seju. Līdaka noskurinās un nokož Šleseram ausi. Šlesers sāk raudāt un, turēdams asiņojošo vaigu, aiziet pie sievas un sakņūp tās klēpī.
Šlesere: Nekas, nekas, Aināriņ. Kristus arī cieta.
Šlesers: (Čukstus, elsodams) Aizver muti!
Līdaka seko un garāmejot iespļauj ar Šlesera ausi Kalvītim. Kalvītis miegā glāsta ausi.
Kalvītis: (Murrājot) Ēzeļa auss…
Salonā Slakterim iezvanās mobilais.
Slakteris: Jā?
Telefons: Hallo, Mr.Slaughter! This is Jennifer Ryan, Bloomberg TV. Can I have a word with you?
Slakteris: Of kors. Ēē… Ai em tok viz jū.
Telefons: What’s happening with your airplane?
Slakteris: Ēē… Nasing spešel, ai sink.
Telefons: Is that truth that it’s about to crash due to critical fuel deficit?
Slakteris: Ai sink it bī okei. Vi vill bī verī… ēē… taupīgi.
Telefons: Thank you, Mr.Slaughter, and have a good crash!
Pamostas Kalvītis.
Kalvītis: Eu, a kad baros?
Ķirsons: Točna, moš iekožam? Man te ir šādi tādi krājumi ceļam. Un šmiga arī ir.
Lipmans: Davai, Gunār! Sen bij laiks. Olē! Olē!
Ķirsons salej visiem no spaiņa zupu, iedod pa maizes riecienam un piepilda glāzes ar kandžu. Pievienojas Šķēle un Stendzenieks.
Šķēle: (Paceļ glāzi) Nu!… Tad par labu lidmašīnu!
Visi korī: Par labu lidmašīnu!
Visi iztukšo glāzes un sāk ēst zupu. Kalvītis paēd pirmais un aizmieg.
Ienāk Dombrovskis un zvana pa mobilo.
Dombrovskis: Hallo, Mark?
Grifits: Huz da?
Dombrovskis: That’s me. Valdis from Latvia.
Grifits: Which one?
Dombrovskis: We talked minutes ago. About fuel. That Valdis!
Grifits: Ouch! Do you mean that one with a flat nose?
Dombrovskis: What!?
Grifits: Like ornithorhynchus.
Dombrovskis: What!?
Klausulē atskan histēriski smiekli un saruna pārtrūkst.
Dombrovskis: (Skumji) Degvielas nebūs.
Šlesers: (Viebdamies, bet vīrišķīgi pārvarēdams sāpes) Paši nopelnīsim!
Kristovskis: Varbūt ej atpūties?
Šlesers: Nerausties! Sarīkosim te kazīni ar bordeli. Tūristi no garām lidojošām ļotenēm nāks bariem atstāt savu naudu. Nopirksim degvielu un vēl kabatas naudai sanāks.
Kantāne: Un kas tad tajā bordelī strādās? Tava Inesīte, vai?
Šlesers: Inesi liec mierā! Ģimene ir svēta. Kas te citu bābu trūkst? Kaut vai Solvita. Paskat, kāda ugunīga dāma! … Un jūs pārējās grezeles arī iesiet lietā. Uztaisīsim katalogu ar rentgeniem. Sievietes skaistums nāk no iekšām, tak što – gatavojieties, dzeriet bārija putriņu!
Āboltiņa: (Klīrīgi) Nu es jau nezinu, Ainār, vai tā būs labi.
Muižniece: Tava ģimene svēta, jā? A par pārējām nospļauties, jā? Skuju tev! Nebūs bordeļa.
Šlesers: (Sagumst) Stulbie ņaudētāji. Nekas viņiem nav labi.
Šķēle: Mēs varētu devalvēt metru. Tā mēs varētu tālāk aizlidot un arī kritiens būtu zemāks.
Rimšēvičs: Es tūlīt tevi pašu devalvēšu! (Pamāj izejas virzienā)
Šķēle: Duraks.
Kristovskis: Kungi nestrīdieties! Vienotībā spēks. Un visiem armijas disciplīnu!
Āboltiņa: (Klīrīgi) Ak, Ģirtvaldi, tu esi tik seksīgs, kad dusmojies.
Zatlers pieceļas kājās.
Zatlers: Nu, ko? … Noskaitīsim kopīgi tēvreizi, nožēlosim grēkus…
Jurkāns: (Ļauni smīnot) Kauli! Kauli!
Ušakovs: Man ir savs variants!
Tabūns: (Pagriežas pret Ušakovu un sarauc degunu) Vai tur kāds palaida gaisu?
Pliners: Tu, nacikis, aizver muti!
Līdaka: (Ļoti nikns) Bitīt matos! Te autortiesības kāds vispār ievēro?
Kabanovs: Айзвэр муты
Līdaka: (Atvēzējas) Tu, dzīvnieks…
Zatlers: Mieru, kungi, mieru! Uzklausīsim, kas Nilam sakāms.
Ušakovs: Laižam uz Maskavu! Man Puķins koriš, viss bus pačotna.
Šlesers: Vo, točna! Nils – galva. Ej, sazinies ar Domoģedovo!
Ušakovs aiziet uz kabīni un ieslēdz sakarus.
Ušakovs: Домодедово, это борт Ушакова. Дай посадку! Прием!
Krievu dispečers: Кто такой? Почему не знаю?
Ušakovs: Спроси у Путина!
Krievu dispečers: Минуточку! (Uz brīdi izzūd, tad atjaunojas) Москва закрыта. Смоленск открыт, но там туман.
Ušakovs: Упаси, Боже! Только не Смоленск!
Krievu dispečers: Тогда Хабаровск.
Ušakovs: Помилуйте! Мы не дотянем!
Krievu dispečers: Дозаправка в Новосибирске. Конец связи.
Ušakovs satriekts noliek austiņas ar mikrofonu.
Ušakovs: Habarovska! Sibīrija!
Ienāk Pliners.
Pliners: Ņekas. Tur blakus Birobidžan, man tur radi dzivo.
Pēc dažām stundām Lidmašīna nolaižas Novosibirskā. Piebrauc degvielas uzpildes mašīna. Lidmašīnu ielenc karavīri ar automātiem un lidlaukā tiek izripināts senils zenītlielgabals un notēmēts uz lidmašīnu. Priekšā iznāk virsnieks ar ruporu.
Virsnieks: Эй, фашисты! Чтобы понятно было – борт не покидать! Будете дергаться – замочим на хрен.
Zatlers: (Pie sevis) Biju cerējis uz laipnāku sagaidīšanu.
Pliners: A kam tu te vajadzigs?
Zatlers: (Indīgi) Un tu?
Ušakovs zvana Putinam.
Ušakovs: Володя, это я – Ушаков. Забери меня от суда!
Putins: Извини, братэлло, ты нам больше не нужен.
Ušakovs: А как же мир, дружба, жвачка?
Putins: Это не наш метод. Отвали!
Saruna pārtrūkst. Ušakovs zaudē samaņu.
Pēc brīža dagvielas mašīna nobrauc malā. Repše iedarbina dzinējus un lidmašīna atkal aiziet gaisā. Visi drūmi klusē.
Pēc četrām stundām iečerkstas sakaru ierīce.
Habarovskas dispečers: Ну чё, гансы! Хабаровск закрыт. Ваш курс – Магадан.
By: noriss on Jūlijs 20, 2010
at 13:00
Pēdējais izslēdz gaismu!
By: Andris on Jūlijs 20, 2010
at 16:01
Esmu no tiem cilvēkiem, kas cīnās un cīnīsies šeit, jo ticu, ka pēc krīzes, kas tomēr agri vai vēlu beigsies, šeit palikušajiem būs vairāk iespēju un būs mazāka konkurence. tagad ir grūti, jā, nenoliedzu, ka reizēm ienāk prātā dmas, ka dotos prom, ja tik būtu, kur aizķerties, bet tomēr nē, es palieku tepat.
By: asorti on Jūlijs 29, 2010
at 14:59
Man dzīve ir par īsu, lai būtu tikai patriots.
By: Duuksis on Septembris 6, 2010
at 13:32