Kādā vakarā slīpējot Vecrīgas bruģi vēlreiz un vēlreiz apstiprināju savu novērojumu par sieviešu vaļīgo ģērbšanās stilu, bet nenoliedzami arī to, ka skaistākās sievietes ir un būs vienmēr Latvijā. Bet šoreiz ne par to.
Pretī man Domu laukumā nāca divi draugi un viens teica: “Klausies, es laikam rīt šķiršos, paskaties, kas te apkārt mums staigā…”
Klasika. Piekritīsiet.
Lai piedod visi mana dzimuma pārstāvji, bet man šķiet, tieši vīrieši ir tie, kuri vismazāk spēj novērtēt to, kas viņiem atrodas blakus. 
Cik nav dzirdēts par puišeļiem 18 gados un pieaugušiem večiem 50 gados, kuri savu draudzeni vai sievu īslaicīga vājuma dēļ ir iemainījuši pret jaunu aizraušanos, bet pēc neilga laika kā tādi mazi šuneļi pielaizās atpakaļ un vēlas savas vecās attiecības. Ja es būtu to sieviešu vietā no kurām tas lepnais vecis ir aizgājis pie citas un tagad pielaizās atpakaļ, mana reakcija būtu vienkārša – ja cilvēks vienreiz ir aizgājis, aizies vēlreiz, un nav vērts šos klejojošos holandiešus ņemt atpakaļ un dzīvot ilūzijās.
Zinu jā. Daudzi teiks ” Bet, re, kur ir tik daudz piemēru, ka atkal saiet kopā un dzīvo līdz mūža beigām”. Protams, cilvēki pieļauj kļūdas, bet, manuprāt, nododot cilvēku, kuram tu nozīmē daudz, bet viņš tev vairs neko, nav nekādu morālo tiesību lūgt piedošanu un izrādīt vēlmi atjaunot attiecības. Vienkārši nav.
Ir jāmāk novērtēt sieviete tev blakus, jo tieši viņa visbiežāk ir tā, kas mums večiem palīdz izķepuroties no grūtām situācijām, ievirza pareizajās sliedēs, ja esam no tām nobraukuši, palīdz pieņemt pareizos lēmumus, sniedz atbalstu īstajā brīdī un galu galā ikvienu rītu padara par ko īpašu.
Tāpēc veči. Novērtējam savas sievietes. Jo katram mums viņa ir īpaša.
P.S. Protams, tas nenozīmē, ka nedrīkst vērot īsos brunčus un dziļos dekoltē.
Morāle: Ir jāmāk novērtēt cilvēkus sev blakus, lai arī viņi mūs kaitina, nomet drēbes kur nevajag, nemazgā traukus, noliek mašīnu ne tur kur vajag, kavē, runā muļķības, bet viņi ir mūsu. Un tikai brīdī kad esam neapdomīgi viņus pret ko citu iemainījuši saprotam, kāda tā visa tomēr bija vērtība…
Bunģis
irsis
patoss
brivruna
Mēnessmeitēns
aijanr1
Sānsoļos un nodevībā var vainot ne tikai vīriešus. Arī sievietes krāpj, nodod un pēc tam nāk atpakaļ. Te nav vaina dzimumā. Un tas, kuru piekrāpj, ir tikpat vainīgs kā tas, kurš piekrāpj. Ja attiecībās ir problēma, tad tā vienmēr ir DIVU cilvēku problēma – viena pagale nedeg.
Un nepiekrītu par to, ka nevajag dot otru iespēju. Vajag dot, ja abi ir spējīgi atsākt attiecības jau citā līmenī, ja ir izvērtējuši, ko tad patiesībā vēlas un nožēlo izdarīto, tad attiecības var kļūt vēl daudz labākas nekā iepriekš.
Ja nožēla nav paties, un cilvēks nekādu mācību nav guvis dzīves sarīkotajā mācībstundā (arī piekrāptais, ne tikai krāpējs), tad nav vērts…
By: No sirds! on Augusts 31, 2010
at 10:23
Ehh.. tāds sievietēm domāts, slavinošs ieraksts vien ir!
Re, cik Tu man lieliska, simpātiska, valdzinoša un apbrīnojama, nu.. vislabākā- noteica čalis, acis nenolaižot no viņas draudzenes krūtīm!
Tur jau tā sāls, ka tev nav jānogaršo visas kūciņas, lai zinātu, kura ir Tava vismīļākā! Ja ir īstais klikšķis, tad arī nav vajadzības acis zibināt apkārt un domāt, ka šī te dāma, kas blakus guļ,ir tikai pagaidu variants!
Mazliet neredzu arī to domu- nu ta beidzot paskaties, ka tavs vecais kara cirvis, kurš vāra frikadeļu zupu virtuvē tomēr ir viena forša sieviete?
Dīvaini, ka kādam tas vispār ir jaunums.
By: funkyhollow on Augusts 31, 2010
at 10:52
manuprāt, nododot cilvēku, kuram tu nozīmē daudz, bet viņš tev vairs neko Tu nemaz neesi spējīgs lūgt piedošanu, jo tam Tev dūšas ir par maz! Tu neesi spējīgs paskatīties acīs un atzīt, ka esi to otro sabradājis labsajūtā smaidot, redz cik man labi, man ir cita, bet Tu tāda nekāda, niecība!!! To tādi kā Tu darat vienmēr, katrai nākamai stāstāt kāda iepriekšējā cūka, kāda šai speķaina rītakleita, bet pats taču tur sadzīvoji pat meitu, vai dēlu un bija taču labi, bet, kad parādījās cita, tad tā nomētāta akmeņiem! Jo redz cita taču labāka tāpēc jau cita, bet pēc diviem gadiem arī tā labākā nez kāpēc pielīdzināta visām iepriekšējām cūkām?
Vienkārši Tāds Tu esi vepris, kas slāj pa cūku būdām un sadirš citu dzīves!
By: Lote on Augusts 31, 2010
at 12:38
Jebkurā gadījumā, ja kādam ir nodarīts netaisni pāri ir jālūdz piedošanu, ir jāpasaka, kāpēc rīkojās tā un ne citādi, lai otrs nevaino sevi par to, kur viņš nav vainīgs! Pēc tādas nodevības attiecības nevajag atjaunot, jo sekos otra nodevība tāpat, tikai tā var sist vēl sāpīgāk!
Piedošanu jālūdz, lai tas otrs spēj sākt dzīvi no jauna bez iepriekšējā aizvainojuma, lai arī tas otrs spēj noticēt citam un nevaino sevi visos pasaules grēkos! Taču to tiešām pametējs nesaprot un nekad arī nesapratīs, līdz pats nonāks pamestā lomā! Tad gan tas sapratīs, ka tas iepriekšējais tomēr tā nebūtu darījis, ka tas tomēr labāks par to pametēju!
By: Viņa on Augusts 31, 2010
at 14:19
ir vīrieša daba tāda kā sunim. staigāt apkārt pie kucēm, bet mīlēt tikai saimnieku. tas ir normāli. ja pēc tam moka sirdsapziņa un neskrien atkal pie tās pašas kuces, tad viss ir ok. galvenais lietot kondomus, lai nepielaistu saimniekam kādu sifili. +
ko mammīte nezina, tas mammīti nesāpina.
uz sievietēm attiecināms tas pats, tikai statistika cita.
By: sieviete on Augusts 31, 2010
at 15:00
tā gan ir
By: Anonīms on Septembris 4, 2010
at 01:18
Bolšet…,domaju ka neviens negrib vienos apavos nostaigāt visu savu mūžu- pēc principa taču tupele novalkājas, laiks nomainīt…,raksta autorei princips citādāks, staigaat un lapīt visu mūžu no jauna, līdz gala rezultātā vienalga pati paliks basām kājām. Nu kura tad ir ieguvēja.., A..?!
By: Anonīms on Augusts 31, 2010
at 21:44
Protams apavi novalkājas, bet vispārpieņemta prakse rāda, ka pats valkātājs nolietojas ātrāk!
) Tā draudziņ, notiek reālajā dzīvē!
By: Lote on Septembris 1, 2010
at 08:08
Izklausaas peec iistas ielenes….Kad kaadreiz satiksi kaadu,kuru veeleesies saukt tikai par savu,bet tas cilveeks pateiks Tev sho tekstu pretii…Good luck!
By: Anita on Septembris 25, 2010
at 04:00
es cilvēku attiecības nesalīdzinātu ar kurpēm, suņiem utml.
By: Anonīms on Augusts 31, 2010
at 23:23
izlikās mazliet muļķīgs raksts… vai arī pašreklāmas.
Katrās attiecībās vienai pusei ir lielāka vara, nekā otrai. Neizbēgami. Uzticība, kas nav izcīnīta vai nopelnīta, ir mazvērtīga, vienkārši stulba un uzbāzīga dāvana, par kuru vēlāk nereti vēl diedelēs “samaksāt”.
By: sensejs on Augusts 31, 2010
at 23:42
Uzticiiba savaa veidaa ir atbildiiba,liidz ar to attieciibaas to uznjemas abas puses…Ja viena tam nav piekritusi,tad otrtai,diemzeel,nav tiesiibu pretendeet uz jeb kaadu “samaksu”….
By: Anita on Septembris 25, 2010
at 04:05
Absolūts patiesums teiktajā! Esmu apdedzinājies uz šīs pašas problēmas… Mīlēju savu draudzeni, neko ilgi, bet tomēr.. Domāju, ka cik var, gribas kko pamainīt taku, ir tak vēl daudzas. Sāku pamazām atvirzīt viņu, bet beigās paliku bešā pavisam un gribējās viņu atpakaļ, ka bail.. laikam jaunības vējš bij galvā, bet ko tur vairs, atmiņā tas palicis, domāju, ka nākamreiz stūrēšu pareizi, jo tagad prātiņš tā nesvilpo un bijušās arī nav blakus, viena vienīga svaidīšanās un īstās meklējumos
By: Oskars on Septembris 1, 2010
at 18:37
Tā jūs meklējat no labas ko labāku, bet patiesībā neatrodat neko tik labu, kas Jums jau bija! Jūs salaužat sieviešu sirdis izpostāt viņu dzīves savu iegribu dēļ, bet pašās beigās paši paliekat pie sasistas siles!
By: Viņa on Septembris 1, 2010
at 19:22
blwkjis!tas viss ir viens blekjis!par daudz seriaalus visi ir paarskatiijusies!
By: m3 on Septembris 1, 2010
at 19:48
ja vienreiz aiziet tad drosi var neskatities uz manu pusi ,pec tada principa dzivoju un netaisos dzivot savadak ,
By: aaa on Septembris 26, 2010
at 09:12
Tā man bija lielākā mācība mūžā, žēl, ka to sapratu tikai pēc 3 attiecību gadiem, kad biju divas reizes “iemainīta”. Viņš to skaidroja ar rutīnu. Es mācos, strādāju, viņa bezdarbība noveda pie strīdiem, pie citiem sakariem ar tādām pat vēja grābslēm. Protams, tagad saprotu, cik naiva biju. Pirmā mīlestība. Apzinājos, ka ātri vien sapratīs, ko izdarījis un vienmēr zināju, ka atgriezīsies pie manis. Tā tas notika vienu reiz, nožēloja, piedevu. Otro reiz – nožēloja, centos piedot, taču ātri vien sapratu, ka tas ir bezjēdzīgi. Sāpēja ļoti, pašai izdarīt izvēli. Pagāja ilgs laiks, lai to aizmirstu. Un viņš ir to pilnībā sapratis tikai tagad, kad es beidzot izdarīju savu izvēli. Toties tagad ir grūti vispār uzticēties kādam, ļoti grūti.
By: Anonīms on Marts 21, 2011
at 01:12