Uzdūros virsū tematikai par laulībām – jā/nē? Mans viedoklis šajā jautājumā ar katru gadu kļūst aizvien tuvāk citam terminam – NEKAD! Daudzi man nepiekritīs,, citi varbūt nesapratīs, bet ja kāds saskatīs sevi iesprostotu aplī ko sauc par laulību gredzenu – izeju meklējiet vienā virzienā – šķīrējtiesa.
Man jau vairāki cilvēki, ar kuriem kopā deldēju skolas solu, kā arī citi bērnības paziņas, apprecējās vēl nebūdami 25 gadus jauni. Neprāts, sabiedrības spiediens, reliģija? Kāpēc neprāts? No bērna kājas jau mēģinām skriet laikam uz priekšu ar visu smēķēšanu aiz krūma, iedzeršanu vārtrūmē un seksu pēc iespējas ātrāk. Šos tipāžus saucu par pieagušajiem, kuri pubertāti tik tikko sasnieguši. Ko Tu vispār sajēdz 19 gados? Neko… Precēties? Davai, būs kruta! Sākumā ieteiktu pabeigt 9. Klases.
Nākamā grupa ir viena no tipiskajām – bērniņš ieplānots, vecāku spiediens liek precēties, lai sievai būtu drošība, ka vecis neaizbēgs. Ja vecis ir ar pautiem, tad arī neaizbēgs. Un skatoties no otras puses – kas tie par cilvēkiem, kuri vēl atkarīgi no vecākiem, ka viņi spēj regulēt jūsu dzīvi, kad Jūs kniebjaties? Sabiedrības spiediens, jo no seniem laikiem tā ir darīts… Un mēs sevi uzskatam par modernu sabiedrību? Zinu vairākus gadījumus, kad apprecas, jo sievai vajadzēja balto kleitu, dzemdēja bērnus un beigās izšķīrās. Kāpēc vajadzēja precēties? SIEVIETES dēļ, tās nolādētās baltās kleitas dēļ, sievasmātes smaida un sievastēva siltā rokasspiediena dēļ. Vīra vecāki parasti ir piezemētāki un uz visu noraugās nedaudz reālistiski. Pavērojiet. Protams, pastāv variants, ka cilvēki sevi taupa tai naktij un reliģija ir visa pamatā. Nu tad uz priekšu – gribu redzēt kā Jūs pirksiet dzīvokli, tikai apskatot māju, vai arī auto – zinot tikai krāsu. Uz priekšu – kaķis maisā un draudzei gaišs prāts.
Pēdējā grupa ir vissmagākā, bet šeit sabiedrības spiediens ir vislielākais. Ja nav laulība, tad cilvēki šķiras. Un man tas nav saprotams, nav! Tie ir cilvēki, kuri nodzīvo 5-10 gadus kopā un tad domā precēties vai šķirties? Kāda velna pēc ir jāšķiras? Jūs vairāk viens otram nepatīkat, vai kas tad noticies, ka ir tik krasi dzīves pavērsieni? Ir tikai viens pavērsiens – SIEVIETE un tā nolādētā baltā kleita. Drošības sajūta? Tad man tāds jautājums – kad pāri palaižas un sāk skatīties pa labi un kreisi? Pēc laulībām. Bet līdz tam viss ir bijis labi, nevis sēdošs vīrs pie ekrāna ar alu un sieva, kura krīt histērijā par katru neizdevušos omleti.
Tagad man teiks – bet mīlestības dēļ tak arī precas! BULL SHIT. Tas ir vissmalkākais aprēķins no sievietes puses, kā viņa tiek pie savas nolādētās baltās kleitas, ko sievasmāte jau no bērna autiņiem stāsta par to, lai tiktu pie veča un baltās kleitas. 
Visas sievietes ir apprecējušās šo iemeslu dēļ. Tās, kuras apprecas 18 gados, vēl īsti nesaprot uz ko puika ir spējīgs, bet savu krāniņu viņš liek pareizajā vietā. Pēc tam, kad jāsāk pelnīt nauda, tad viss arī beidzas un sākas problēmas. Pareizais risinājums – neprecēties tajā vecumā. Tiem kam ir ieplānots bērns. Izsveriet kārtīgi, vai kāzas ir tas, kas jūs vienos, jo to ko saka mamma – neklausieties. Viņa nav Jūsu attiecībās no pirmās dienas un viņa tikai grib, lai meita iziet pie vīra. Tas kas notiks pēc tam – ir jau tava problēma, meitiņ. Nav jēga sevi mocīt un precēties tikai bērna dēļ. Lai piedzimst bērns un tad saprotiet ko īsti gribat (ja tas nav plānots bēbis). Bet pēdējai kategorijai es izsaku visdziļāko līdzjūtību, it īpaši vīriešu kārtas pārstāvjiem, jo pēc nodzīvotiem gadiem kopā, jaunkundze gribēs kļūt par kundzi. Ja ir ultimāts šķirties vai precēties, tad sūtiet ratā! Attiecību cienošs cilvēks neizsaka ultimātus, kuri apdraud kopā pavadītos skaistos gadus. Daudzi vīrieši negrib precēties un neuzskata to par vajadzību, bet sievietēm tā ir drošība, ā pareizi, un tā nolādētā baltā kleita.
Mēs dzīvojam tikai vienreiz un upurēt savu dzīvi, piesaistīt to kādam cilvēkam, kuru mēs nepazīstam, vai arī neesam līdz galam pārliecināti par viņu, nav vērts darīt. Pats esmu uzaudzis ģimenē un pārliecinājies par to, kā sieviete kļūst par upuri visu savu dzīvi, lai bērnam būtu bijis tēvs. Sabiedrības spiediens liek upurēt savu dzīvi un zaudēt visus mērķus uz kuriem esi tiecies. Vienas nolādētas nakts dēļ nevajag sevi norakstīt, bet cīnīties. Un nevajag iegriezt sevi sevi zelta aplī, kuru saucam par laulības gredzenu, jo viss dzīvē griežas uz riņķi un saviem bērniem mēs negribam tādu pašu likteni, vai ne?
P.S. Ja vēl nesaprotat par ko runāju, tad iesaku noskatīties šīs filmas – Revolutionary Road un He’s Just Not That Into You.
@bandzja.
Bunģis
irsis
patoss
brivruna
Mēnessmeitēns
aijanr1
Nav bail, ka pēc šāda viedokļa paušanas sieviešu ordas gaidīs aiz stūra ar divstobrenēm?
By: ezz on Novembris 29, 2010
at 12:16
Ko tur baidīties?
Demokrātiskā valstī ir ļauts brīvi izteikties
Ja kādam kaut kas ir sakāms, tad lūdzu personīgi.
Par divstobrenēm runājot, tad gaidīšu speciāli kādu baltā kleitā!
By: babdzja on Novembris 29, 2010
at 12:33
Raksts izdevies, neteiksim, ka izcils, bet labs.
Sajutu realitātes garšu, ko dzīvē nācies redzēt, bet situācija bija pretēja šeit rakstītajai: “Tie ir cilvēki, kuri nodzīvo 5-10 gadus kopā un tad domā precēties vai šķirties? Kāda velna pēc ir jāšķiras? Jūs vairāk viens otram nepatīkat, vai kas tad noticies, ka ir tik krasi dzīves pavērsieni? Ir tikai viens pavērsiens – SIEVIETE un tā nolādētā baltā kleita”, precēties vēlējās vīrietis nevis sieviete un iegriba uzvilkt “nolādēto”balto kleitu nebija primārā. Tā’dēļ iz dzīves skatot, nevar teikt, ka ir tikai VIENS pavērsiens.
Sekojoši, ne tikai vīrietis krīt panikā, samulst, grib bēgt kad tiek pacelta laulību tēma, tieši tā pat jūtas arī sieviete, protams, ne pārāk liela daļa mūsdienu sieviešu tam piekristu, jo šis ir mans subjektīvais viedoklis un skatījums.
Piekrītu, tam, ka nevajag darīt to, ko nevēlies – precēties, ja jau tā pat labi ir bijis kopā, bez zelta gredzena pirkstā..
By: Krista on Novembris 29, 2010
at 13:35
Tu aizmirsi pieminēt sievietes aprēķinātājas.
By: Ragana on Novembris 29, 2010
at 18:39
Lasīju un tā smējos
paldies, būs veselīgs miegs. Tās sievietes un tā nolādētā kleita…. pf.
By: pagesalive on Novembris 29, 2010
at 23:48
Tas autoram!-Tu domā, ka pēc šitā tava raksta kāda vēl attiecības veidot gribēs?Parasti tie, kas negrib precēties nav satikuši īsto, jo, ja ir īstā sieviete, tad gribas arī salaulāties un būt visu mūžu kopā. Laulības ir vajadzīgas, jo tas ir mīlestības apliecinājums otramd. Tie, kas negrib precēties lielākoties nav izbaudījuši brīvību un pietiekoši daudz sievietes.
By: Cherry on Novembris 30, 2010
at 10:27
Izskatās, ka autoram kāda sieviete sirdī iedzēlusi un tāpēc baidās kā trusis no laulībām. Žēl tevis..
By: Ieva no Limbaziem on Novembris 30, 2010
at 10:31
Heisā drostaliņas! Par to sievieti – taisnība ir, ka iedzēlusi, un tā pamatīgi, bet vai es neesmu izbaudījis brīvību? Esmu, un kā vēl!!! Ne par to ir stāsts. Stāsts ir par laulības jēgu! Un tam visam nav nekāda jēdzīga izskaidrojuma. Turēties pie kaut kādām paražām, ko radījuši svētie, kuri drāž mazus puikiņus? Come on! Un ja esam tik pareizi, ka ir nepieciešamas kāzas, nu tad turēsimies pie paražām pa visiem 100 – līdz kāzu naktij nekādu seksu un pēc tam vālēsimies un ražosim bērnus cik tik uziet… Vismaz vienai futbola komandai jābūt! Un ko Jūs tagad teiksiet, drostaliņas? Vienmēr jau ir patīkami pagriezt tā kā sev labpatīk, bet kāpēc tad Jūs neturaties pa visiem 100 pie šīs padarīšanas? Jo moderna sabiedrība, un vienmēr var izšķirties, var kkas noiet greizi… A kāpēc tad precēties?
Ievai no Limbažiem – no laulībām nebaidos, vienkārši redzu, ka man tas nav vajadzīgs un nesaskatu tajā jēgu! Atkal uzbliezt radu saietu, lai būtu iemesls tikties, jo radu saites ir jāuztur! Tikai ikdienā mēs par viņiem nedomājam, tikai tad, kad vajag iebāzt sejā, ka redz – es precos, man ir bērns, es guļu zārkā. Viss
By: bandzja on Novembris 30, 2010
at 10:54
Puikiņ, ja pirms klaigāšana sbūtu papētījis, atrastu, ko pavisam pārsteidzošu – laulības pirmsākumi NAV meklējami baznīcā! Patiesībā, to pirmsākumi ir visai pazemojoši sievietei. Tā kā – šeit Tu pavisam šķērsām apvaino drostaliņas :p
By: pagesalive on Novembris 30, 2010
at 11:16
Dzīvajām lappusēm – ir vairākas teorijas laulības pirmssākumiem. Es pieturos pie tās, kura apgalvo, ka laulības un precēšānos kā tādu ir propagandējusi baznīca, kura tādējādi padarījusi “tikumīgākus” savus cilvēkus, padarot tos par Dieva kalpiem.
Protams, pastāv vairākas ciltis, kurās ir katrai sava laulību paraža. Pārsvarā ģimenes vienojās, pie kura vīra izdos sievu, viņai vienmēr bija jābūt nevainīgai. Bet sievietēm laulības garantēja pilnu vēderu un aizsardzību. Tikai, ir viens ļoti liels BET – vīram varēja būt daudz sievas. Un šis bija viens no iemesliem kāpēc baznīca vispār izveidoja savas “reformas” un baušļus. Tie kas grēkoja – tikai sodīti.
Kā jau teicu – ir vairākas teorijas par laulību rašanos, bet tā, kas redzējusi mūsdienas, ir radījusi baznīca!
By: bandzja on Novembris 30, 2010
at 11:41
Lai precētos obligāti nevajag lielas kāzas, radus, visus draugus un iespējamos paziņas. Manuprāt, kāzas ir, kas ļoti intīms, tas ir solījums Dieva priekšā vienam otru mīlēt, godāt, cienīt un būt kopā gan veselībā, gan slimībā, priekos un bēdās, bagātībā un nabadzībā..vienmēr. Tas ir solījums pašam sev un šādu soli var spert tikai, tad, kad esi par sevi un otru pilnībā pārliecināts:)un to, ka otra labāka cilvēka nav.
By: Neatkarīgā on Novembris 30, 2010
at 11:34
Vai Tu Dieva priekšā izdari arī citus solījumus? Ja es neticu Dievam, tad arī cenšos nečakarēt sevi un neizlikties par kaut ko labāku nekā esmu. Ja tici, tad dari visu kā bībelē rakstīts. Ja netici – tad nemēģini turēties pie baušļiem. Kaut kas pa vidu? Tas ir tāpat kā apmeklēt Guns ‘n’ Roses koncertu un atrasties sēdvietās – it kā biju koncertā, bet kaut kā nepavilka. LOL
By: bandzja on Novembris 30, 2010
at 11:46
Manuprāt, @bandzja, ir domājis šodienas, situāciju, kad precas visi, lai būtu iepēja uzorganizēt milzu krāšņās kāzas, ar to pašu balto kleitu un melno
Atzīstiet, ka reti nākas saskarties ar kāzām, kur viesu skaits būtu mazāks par 20 cilvēkiem (pati, esmu bijusi uz vienām tādām), kur tad arī es saredzu jēgu tam, kāmdēļ cilvēki preceas.
Lielākoties šodien tas pārvēršas par radu saietu, kas nebūit nav vajadzīgs, jo kāda jēga aicināt cilvēkus, kuri Tevi apciemo vienreiz gadā?
Šodien jaunie pāri kļūvuši pārāk pompozi, tas rada negatīvu skatījumu uz visu notiekošo..
p.s. neesmu kategoriski noskaņota par vai pret precēšanos..
By: Krista on Novembris 30, 2010
at 11:50
Nevainīgā, Tu nu gan esi naiva, es biju kāzās kurās džeks arī pie altāra deva šo solījumu, un man sametās šķērmi jo es zinu ka 2 dienas pirms kāzām tika normāli dots pa maukām. Patiesībā jau ilga un laimīga laulība var būt tikai tad, ja sieviete jau sākotnēji pieņem ka vecis laiku pa laikam izdrāzīs kādu citu – Tā viņš vienkārši ir iekārtots. Ja nedrāzīs nevienu citu, tad nedrāzīs arī sievu jo reāli apnikusi jau!
By: Budzis on Novembris 30, 2010
at 13:09
Radu saiet, kāpēc, mums bija 50 viesi, no kuriem radi bija tikai vecāki, plašs draugu loks, ko padarīsi
Un patiesībā, tam visam nebija nekāda sakara ar baltajām kleitām un tādām lietām, tie bija svētki, kā arī ielūgumā rkastījām – mīlestības svētki. Pie pirmās izdevības kleitu novilku un ballējos pavisam vienkāršā kleitiņā.
Un kāpēc atkal baznīca? Un kā tad ar dzimsarakstu nodaļām? Tur vienkārši pasludina par vīru un sievu!
Vispār, interesantāk būtu uzzināt, kāpēc vīriešiem ir šāds viedoklis. Un tikai, reti, kad esmu dzidējusi sievieti sakām, ka nekad neprecēsies jo tas ir stulbi. Esmu piedzīvojusi pilnīgi citādas kāzas, bez kleitām, tikai divu cilvēku savienība, bez viesiem utl.
Kāpēc tik ļoti vīrieši ir pret kāzām, vai bail, ka sieviete paliks par velna veceni, kas uzsēdīsies uz kakla? Pēc būtības, ja esi gatavs kādu precēt, Tu taču sajūti to otru kā savu, ja viss ir godīgi, kādi pārsteigumi?
By: pagesalive on Novembris 30, 2010
at 12:10
Tad jautājums – kam Jūs precējāties sev vai tiem 50 cilvēkiem? Negribu te nevienam sabojāt patīkamās atmiņas, bet paskatieties uz to visu no malas! Laulība ir bailes par to, ka nespēsi cilvēku pietiekoši ilgi noturēt pie sevis. Un kā teicis Paulu Koelju: Ja gribi paturēt — palaid! Kurš būs palicējs, tas paliks, kurš būs gājējs — tāpat aizies.
Kāpēc vīriešiem nepatīk kāzas? Varbūt tāpēc, ka bērnībā tas netika ieborēts iekšā, ka Tev obligāti jāprecas! Mums mācīja medīt, radīt, iznīcināt! Tēvs man nekad nav teicis, ka es atradīšu to vienīgo, kuru mīlēšu visu mūžu, kurai būšu uzticīgs u.t.t. Vīriešiem tā visa padarīšana liekas bezjēdzīga. Kāpēc precēties, ja tāpat ir labi? Būs vēl labāk? Neticu…
Ja kāds prasītu kur lai rīko kāzas – teiktu pludmalē, kur būtu tikai mācītājs, pāris, abu vecāki un fotogrāfs vai arī Vegas
Kaut gan neatbalstu visu šo pasākumu, bet ja dari to, tad dari sevis un otra cilvēka dēļ, nevis vēl darbakolēģu, sporta zāles draugu un kaimiņu dēļ…
By: bandzja on Novembris 30, 2010
at 12:36
Tu tagad atbildi, kāpēc nepatīk kāzas, bet raksts ir par laulību institūciju. Tad pret ko Tev ir iebildumi
pret abām lietām kopā? Un kāpēc gan liekas, ka visām sievietēm kāds borē par rpecēšanos? Man neborēja 
Un pieļauju, ka daudzām dāmām šeit arī ne. Nevajag pārspīlēt un dramatizēt’!
Tie ir svētki! Tāpat kā dzimšanas dienas, vienā gadījumā piedzimst cilvēks, otrā ģimene. Citi to dienu pavada kopā ar tuvajiem, citi tikai divatā, brīva izvēle. Un katrs, ja, protams, nav grūdienu no malas, to dara jau SEVIS pēc. Neaceros, ka kād būtu to darījis mūsidenās jo VAJAG!
Un apprecēties, salaulāties, sarakstīties prasa TIK maz laika, ka šī diskusija par šo visu aizņēmusi daudz vairāk Tavas dzīves, nekā, piem, ja būtu aizgājis to nodarījis
tas tā, lai nepiešķirtu tam tādu pārpasaulīgu, vājprātīgu nozīmi.
By: pagesalive on Novembris 30, 2010
at 13:07
ŠIs viss aizņem tieši tik daudz laika, lai izteiktu savu viedokli!
Piedevām – kāzas ir laulību sākums. Ja Tev viņa asociējas ar dzimšanas dienas sākumu, tad kāpēc lielākā daļa no šīs ģimenes nedavelk līdz pilngadībai?
By: bandzja on Novembris 30, 2010
at 13:35
Un kāpēc daļa vīriešu atstiepj pedāļus līdz 30 gadu vecumam? Tik pat izcils jautājums.
Tam, kāpēc netiek saglabāta laulība, mauprāt, ir jau cits temats. Tagad taču ir tik viegli, sakašķējos, uzmetu lūpu – aizgāju. Cilvēki daudz vieglprātīgāk pieiet pienākumu pildīšanai, nevēlas uzņemties atbildību utl. Sabiedrība kopumā ir mainījusies, un pieļauju, ka Tavu bērnu laikos, laulības jau būs liels retums.
By: pagesalive on Novembris 30, 2010
at 13:56
Man ir 39 gadi, esmu savu dzivi laulibai ziedojusi 21 gadu un esmu nelaimiga, jo virs mani krapj visu laulibas kopdzivi, katru gadu cita aizrausanas un tagad atradis sev vienu kuciti un no manis aizgajis, kaa rezultaataa mans dziives liimenis ir pasliktinaajies, jo man nedod tik daudz naudas cik agrak deva, jo vot luk kucitei vajag auskarus ar briljantiem, celojumu uz maldivu salam, bet man pat pusi no taa visa nedeva laulibas laikaa un ziniet taadus viirus vajag atstaat bez nekaa un ceru, ka man tas izdosies ar tiesas paliidziibu. Sievietes, neesiet mulkjes un nedziivojiet ar viiriesiem taapat kopaa bez lauliibaam, jo var naakties, ka vinji kraaps juus, atradiis kaadu paarmaaleetu kuciiti pie, kuras aizskries un par jums aizmirsiis un juus paliksiet uz ielas un bez nekaa, klausaties manii to ko saku, jo taa mana pieredze. Muusdienu viiriesi kaa atrod smukaakus bruncus taa par veco sievu vai draudzeni aatri vien aizmirst.
By: Sieviete ar lielo S on Novembris 30, 2010
at 12:33
Lūk vēl viens izcils piemērs, kāpēc neprecēties, skatoties no vīriešu puses. Ja nebūtu precējusies 18 gados, būtu ziedojusi laiku sevis izglītošanai, nevis sēdējusi uz kakla vecim. Tagad nebūtu jālūdz nauda! Varētu visu pati sev atļauties un veča acīs būtu daudz cienījamāka!
By: bandzja on Novembris 30, 2010
at 12:39
nevis Sieviete ar lielo S, bet viens drausmīgs radījums! kā var gaidīt / gribēt / pieprasīt, lai vīrs DOD NAUDU un finansē dāvanas un izklaides – nav ienācis prātā pašai savas vēlmes un vajadzības finansēt? būtu es vīrs – atpakaļ neskatoties no tevis aizlaistos, vecā kuce!
By: Zanīte on Februāris 13, 2011
at 20:12
Bet ir taču tāda lieta kā laulības līgums, lai nevarētu iedzīvoties cita labumā.
By: Neatkarigā on Novembris 30, 2010
at 12:46
Kaada meeginaajusi uz tava kakla iedziivoties un nelaaga pieredze, ka taa pa lauliibaam uztraucies?
By: Tas Bandzjam on Novembris 30, 2010
at 12:49
Teikšu tā, ka man ir savs viedoklis balstīts uz manis dzīvē pieredzēto! Ir bijušas visādas. Lēmums un vīzija par laulībām man ir jau no bērna kājas, tā kā… Izsveriet, vai Jums tik tiešām vajag precēties…
By: bandzja on Novembris 30, 2010
at 13:05
Tev tā Limbažu Ieva iedirsusi dziļi, dziļi dvēselē tāpēc visi Tavi rakstiņi tādi nekādi, kā prasta miskastnieka stāsti, kas par pliku drāšanos neko dzīvē nav redzējis!
By: Sanita on Novembris 30, 2010
at 15:09
Laikam kādam esmu trāpījis arī desmitniekā.
Tas kas notiek manā personīgajā dzīvē, nav Tava darīšana un es stāstu tik daudz, cik ir nepieciešams.
Piedevām, personīgie apvainojumi publiskā telpā ir ļoti vienkārši. Ar savu repliku parādīji savu intelektuālo pusi, kura neizskatās diez ko spoža, kā arī ne vārda par problēmu, kuru apspriedu – vienīgi apvainojumi bez seguma… Arī tādām personām jābūt sabiedrībā! BRAVO!
By: bandzja on Novembris 30, 2010
at 16:27
Tad līdz ar jāvārda teikšanu jaunajai sievai dāvāja arī kādu sts dāvaniņu…
By: Tas Budzim on Novembris 30, 2010
at 13:47
Es, sieviete būdama arī priekrītu raksta autoram. Kāzas, balta kleita, 50 viesu svinībās, manuprāt, ir lieka laika un naudas izšķiešana. Pēc pieredzes – ir tik daudz man zināmu pāru, kas dzīvo kopā, katrs ar savu uzvārdu, ir bebis un viss ir lieliski. Nav kāzu, nav problēmu. Sievietes par daudz romantisko kino ar labāk beigām saskatījušās, dzīvē tā notiek ļōōōōti reti.
By: Ellī on Novembris 30, 2010
at 16:38
Esmu precejies piecus gadus un pateiksu tā, ka interese par sievu kā seksuālu būtni zudusi pēc bērna piedzimšanas. Kopš sieva gaidīja mūsu bērnu esmu neuzticīgs šad tad( reizi vai divas mēnesī), bet labāk būt precētam un neuzticīgam nekān blandīties apkārt pa pasauli mainīdamam sievietes kā zeķes. Turklāt tas ir izdevīgi – sieviņa vienmēr sagaida mājās, vakariņas siltas, krekli izgludināti, alu pie tv pasniedz, bērns aprūpēts. Ko var vēl vairāk vēlēties?
By: Precets virietis on Novembris 30, 2010
at 17:25
Domāju, ka katrs var darīt, kā viņam labāk! Nejau tā baltā kleita saturēs dzīvē divus kopā!
By: Viņa on Novembris 30, 2010
at 18:49
Palasot komentārus, nākas secināt, ka šeit paviesojušies visai lieli deģenerāti. Pilnīgi skaidri redzams, ka,piem., komentētājs “sieviete ar lielo s” ir vīrietis, jo neviena sieviete kaut ko tik trulu neuzrakstitu
viņa tad drīzāk neizteiktos vispār.
Autoram novēlu nobriest, tikt galā ar personības krīzi un atbrīvoties no nepamatoti izdomātajiem principiem,tici man, pēc gada tev būs kauns pašam to visu lasīt. Virspusēji, jaunības maksimālisma pilni izkliedzieni, tāpat kā nevainiba.lv mēģinājumi taisīt ap šo dumjo raksteli ažiotāžu.
By: Barbie on Novembris 30, 2010
at 19:00
tiešām slikts raksts.
By: Kristians on Decembris 5, 2010
at 02:22
Sen tie laiki garām, kad laulības kādiem kalpoja kā izdzīvošanas mehānisms, kā arī uzskatu, ka esam pāri tam vecumam, lai klausītu citus vai darītu kaut ko, tikai tāpēc ka „vajag”… (taisnības labad jāatzīst, ka jau no mazotnes esmu klausījusi tikai sev
)
Lai arī nenāk ne prātā apgredzenoties, tomēr tā teikt ar „skatu no malas” uz citiem pāriem, man ir nesaprašana par stresiem „Tajā” dienā, ģībšanām pie altāra utt. Nez, man kaut kā likās, ka tā diena ir svētki jaunajam pārim, turklāt tas ir solījums, ko dod viens otram. Un nav nozīmes ne vietai, laikam, cilvēku skaitam, līmuzīnam ar mākslīgajiem ziediem, kleitas krāsai (jā, tai pašai nolāpītajai baltajai), vai pēc tam bildēm savos profilos internetā….
Es, tāpat kā tu, uzskatu, ka neprecēšos. Protams, katram savi uzskati, tomēr gribu iebilst tam, ka tie akmeņi būtu sviežami vien sieviešu dārziņā… Vai tavā klasifikatorā nav sadaļas sieviešu tipam, kuru attieksme pret laulību jēgu ir līdzīga tavējai? (un nē, nav ne zilzeķes, ne vecmeitas, ne vīriešu nīdējas, pēlēkās peles vai kādās tur vēl izdomātās kategorijās iedalāmas…)
Un…. runājot par apkārtējo spiedienu, tas attiecas ne vien uz precēšanos, bet arī uz neprecēšanos. 100 & 1000x reižu kas tik nav dzirdēts – sākot ar viszinīgu smīniņu „nekad nesaki nekad” līdz pat žēlīgam skatam uz manu pusi „nekas, gan jau arī tev paveiksies”…
By: Freya on Decembris 11, 2010
at 21:48
Ļoti negaidīts, patīkams un interesants komentārs…
Tik tiešām negaidīju tādu nostāju no sievietes…
Tieši tāpat kā “nekad nesaki nekad” arī izņēmumi vienmēr pastāvēs
By: bandzja on Decembris 15, 2010
at 23:11
Nebija nolūka pārsteigt… Tikai negribējās ticēt, ka rakstot par šo tēmu visas sievietes padari “pār vienu kārti metamas”. Es par viedokļu dažādību
(bet mana personīgā nostāja par neprecēšanos ir patiesa)
By: Freya on Decembris 17, 2010
at 00:31
piekrītu Tavam un autora viedoklim. ar draugu dzīvojam kopā septīto gadu un nav mērķis precēties.. tomēr, ja kādreiz sadomātu, tad noteikti nevēlētos nekādu radu un draugu sanākšanu, viesu nama un pirts īrēšanu, limuzīnu, sasodīto balto kleitu un citas tradicionālajām kāzām piederīgās štelles. labāk tad gribētu, lai tas notiek okeāna krastā, basām kājām, karību tērpiņā, puķe matos, bez viesiem, tikai mēs 2 viens otram, privāti un simboliski, svētki tikai mums abiem.. nu, tā kaut kā
By: Zanīte on Februāris 13, 2011
at 20:23
Labs, motivāciju sapratu, tikai kā tur ar to nākoti paliek?
By: NoLimits on Februāris 6, 2011
at 12:06