Tu esi cilvēks, kuram ir otra pusīte. Jūs dzīvojat kopā, dalāt gultu, ēdat vakariņas pie viena galda. Draugu un paziņu klātbūtnē Jūs tēlojat, ka esat vismīļākie cilvēki zemes virsū. Jūsu attiecības varētu apskaust pat tie, kas šogad svin savas sudraba kāzas. Bet tas viss ir tikai teātris, uzpūsts burbulis, kurš draud vienā jaukā brīdī pārsprāgt. Un pielikt punktu šim farsam nav spēka ne Tev, nedz otram. Un īsti nav arī vajadzības, jo ir taču pieradums. Un divatā ir vieglāk…
Tu ik pa laikam ielūkojies iepazīšanās portālos. Uzsāc sarunas ar svešiniekiem, sūdzies par savu “ideālo”, bet nepietiekamo dzīvi… Par seksu, kurš ir retāk nekā sievietei mēnešreizes.
Tava dzīve atgādina zemenes ziemā. Tu iegādājies sarkanas zemenes kastītē, tās ir tik vilinošas, skaistas un smaržīgas. Bet pārnācis mājās Tu centies tās nobaudīt. Krāsa tā pati, smarža arī, bet garšas nav. Un tā ir arī ar Tavām attiecībām. Tās ir bez satura.
Tu netīšām iepazīsti cilvēku, kurš spēj Tevi saprast no pus vārda. Šī persona ar laiku uzzina visas Tavas slēptākās kaislības, noslēpumus un Tavu attiecību nianses tik precīzi, kā dažkārt šķiet, viņš pats ir tajās. Un Tu ļaujies.
Jūsu virtuālās tikšanās tēmēklī pārtop retās, bet jaukās sarunās pa telefonu. Ir daudz vairāk smieklu un smaidu. Tev šķiet, ka esi atradis savu otro pusīti. Īsto otro pusīti.
Bet cilvēks, ar kuru dali gultu sāk Tevi kaitināt, it visā. Tev kaitina pat tas, kā viņš elpo vai kasa degungalu. Tu iekšēji vāries, kad otrs Tev pievērš uzmanību. Tu esi gatavs aiziet, bet nevari, jo kaut kur dziļi, dziļi sirdī tomēr ir jūtas pret cilvēku. Un kā nu nebūs, ir bijis izveidojies pieradums.
Šai situācijai var būt viens no diviem iznākumiem:
a) Tu pārguli ar to jauno, kurš Tevi saprot no pus vārda un tādējādi pieliec punktu esošām attiecībām.
b) Tu aizmirsti šo personu un centies uzšķilt dzirkstelīti esošajās attiecībās.
—-
Un kurš iznākums šai situācijai Tev šķiet vispiemērotākais?
Autore aprakstīs abus…







Dzīvot kopā vajag sākt, ātrākais, pēc 1,5 – 2 gadu attiecībām! Vajag arī atcerēties kāpēc sākāt dzīvot kopā – tāpēc, ka izdevīgāk, vai tāpēc, ka nevarējāt izturēt to laiku, kad nebijāt kopā? Piedevām, ja radusies situācija, ka dzīvo kopā tikai pieraduma dēļ, tad ir jāsāk strādāt pie attiecībām! Ja nesanāk, nu tad ceļi šķiras! Bet runājot vēl par šo rakstu, gribu dzirdēt tālākos šīs jaunkundzes rakstus…
By: bandzja on Novembris 20, 2011
at 20:39
Būs arī turpinājums pavisam drīz, tikai pacietību…
Kāpēc Tu uzskati, kā kopdzīve jāsāk tikai pēc tāda laika? Manuprāt kopdzīve jāsāk pēc iespējas ātrāk (ja esi vecumā no 22 uz augšu). Kāpēc? Jo satikties ir viens, bet kas cits ir redzēt otra netīrās zeķes, apakšveļu un citus kopdzīves “labumus”. Nereti notiek tā, ka patiesi stipri un laimīgi pāri izšķiras tieši tad, kad sāk dzīvot kopā, neskatoties, ka ir bijuši kopā ilgāku laiku…
By: Mēnessmeitēns on Novembris 20, 2011
at 20:54
Nu vēl jau var būt arī trešais iznākums: cilvēki saņemas un izšķiras viens no otra nekrāpjot un jaunas attiecības veido tikai pēc tam.
By: chupatinja on Novembris 21, 2011
at 11:20
Es pēc tam pastāstīšu, kāpēc šo variantu es atliku malā…
By: Mēnessmeitēns on Novembris 21, 2011
at 18:11
nu vēl var būt- cilvēki dzīvo kopā, juridiski vai nejuridiski saistīti, dala ledusskapi, bet ne gultu.. sabiedrībā smaida un izliekas.. mājās nesmaida. .
By: a on Novembris 21, 2011
at 15:41
Tas jau vairs nav variants. bet gan cits stāsts/scenārijs…
By: Mēnessmeitēns on Novembris 21, 2011
at 18:12
[...] ŠEIT Tu vari izlasīt stāsta sākumu… Bet uz doto brīdi parunāsim par iznākumu: [...]
By: Vientuļi attiecībās… (otra daļa) « TAVA IESPĒJA AUGT… on Novembris 22, 2011
at 07:48
c) Sarunāju ar savu tagadējo, ka drīkstu pārgulēt ar jauno, jauno nobrīdinu, ka palikšu kopā ar tagadējo, un izbaudu. Mans iemīlēšanās prieks, sajūsma un pateicība par atļauju no vienas puses, otra prieks par manu laimīgumu un atklātību pret viņu no otras uzlabo arī tagadējās attiecības.
By: Kibrika on Decembris 19, 2011
at 13:22
[...] daļu meklē ŠEIT, bet otro ŠEIT [...]
By: Vientuļi attiecībās… (trešā daļa) « TAVA IESPĒJA AUGT… on Decembris 26, 2011
at 20:06