Esmu šokā. Kāpēc sievietes savus vīrieti grib pataisīt par savu klēpju sunīti. Nobļauties – pie kājas – un viņš uzreiz atskrien. Bet tā ir realitāte mūsdienu sabiedrībā. Manā draugu lokā ir daudz džeki, kuri, kā atraduši savu vienīgo un īsto pazūd. Viss. Nekomunicē vairs ar mani, neatbild uz zvaniem, nekad nav laika satikties, ja tas izdodas, tad vienmēr piecu metru attālumā ir viņa sirdsmīļotā, kura ik palaikam dod kādus norādījumus, kurus viņš uz pirkstgaliem arī izpilda. 
Tajā brīdī mana sirds asiņo. Kāpēc? Kāpēc tas ir vajadzīgs? Nabaga cilvēks tiek pazemots, un tiklīdz viņš sāk spuroties pretī aiziet strīdi, ka visi kaimiņi nevar gulēt. Un jo ilgāk tā iet, jo skaļāki strīdi kļūst
Visskumjākais, ka bieži vien šādām attiecībām ir tikai divi scenāriji. Pirmais, ka džeks beidzot attopas, zem cik smagas tupeles ir pakļuvis, sāk spuroties pretī un skaļo un daudzo strīdu dēļ attiecības agri izirst. Un otrais – sieviete ir izaudzinājusi savu klēpju sunīti. Aizej izdari to, atnes to, tu esi tāds un tāds un…vienā dienā viņš kļūst neinteresants. Nav vairs nekādu emociju un pārsteigumu. Visu ko saki, to viņš izdara, un sieviete sāk sūkstīties. Kāpēc manējais ir tāds grūstāms un stumdams, pats neko nevar izdomāt un izdarīt. Bet tu stulbā aita viņu tādu esi pati uztaisījusi un tagad lej asaras, kuras esi pelnījusi. Un ne tikai to.
Sievietes, ja Jums tomēr Dievs ir devis prātu, Lūdzu apturiet sevī vēlmi mācīt, grozīt un palikt savu vīrieti zem lielās tupeles. Pašas agri vai vēlu nožēlosiet. Apsolu. Bet ja nemākat citādāk, iesaku kļūt par lezbietēm. Nav vajadzīgas tādas kuces, kuras bradā vīriešu labo populāciju.
Arrivederči
Bunģis
irsis
patoss
brivruna
Mēnessmeitēns
aijanr1
……..Nav vajadzīgas tādas kuces, kuras bradā vīriešu labo populāciju……….
Populācija – organismu grupa, kuri brīvi krustojas vai potenciāli spēj brīvi krustoties……. nu taisni kā mūsu kucēns Buņģis, pie katra staba krustojas un krustošanās rezultātā rodas jauni sakrustoti Buņģēni, tikai nelaime tā, ka tos Buņģēnus jāaudzina tām kucītēm vienām un tieši tāpēc tie dēli izaug par tādiem, kā Buņģis un Buņģveidīgie kucēni!
By: Juris Jansons on Janvāris 16, 2012
at 07:18
Kad Tev būs sieva un bērni, tad čomi paliks aizkadrā, un tas ir pavisam normāli un tā arī jābūt. Laiki mainās līdz ar to – prioritātes. Vienkārši beidz traucēt citiem dzīvot ar savu šauro skatījumu uz dzīvi.
By: ceronis on Janvāris 16, 2012
at 13:12
Nepiekrītu. Normāli tas ir pirmajos mēnešos, bet realitatē tas vienmēr atspēlēsies. Jo brīdī, kad tava sieva būs apnikusi un gribēsi ar kādu citu pakomunicēt atskārsi, ka neviena vairs tev nav. Visus būsi zaudējis. Un kas notiks tad, ja nu gadās, ka sieva aiziet pie cita, tad tu vispār paliec pie sasistas siles. Viens kā pirksts. Tāpēc visiem iesaku, nekad draugus neatmetat novārtā. NEKAD
By: Bunģis on Janvāris 16, 2012
at 15:12
Nav ko diži spoži argumenti, ilgi domāju: vai tas ir joks vai tiešām nopietns, pārdomāts viedoklis.
Tad nu dzīves problēma, ka nebūs ar ko komunicēt, lai gan kurš tik stipri var aprobežoties ar komunikāciju ar vienu cilvēku (?). Bez sievas, es pateikšu priekšā, pastāv – darba kolēģi, kaimiņi, cita veida radinieki (vecāki, māsas, brāļi utt.), kaut vai bārmenis, sētniece, var runāt arī ar suni, rakstīt dienasgrāmatu. utt.
Jebkurš domājošs cilvēks, kas spēj valdīt par savu locekli, neiebrauks starp nepareizām kājām. Attiecību partnera izvēlē darbojas brīvā griba. (Izseciniet paši uz ko es tēmēju.)
Nekad nevar visus zaudēt, ja neesi aprobežojies, uz katra stūra ir, tā sauktie, cilvēki – draugi. Draudzība nav beznosacījuma, tā balstās uz abpusēja LABUMA. Tās var būt gan vērtības, gan laicīgas lietas. Ticība (draudze), intereses – kādas sporta komandas biedri utt. Naivi domāt, ka Tev draugi ir tāpēc, ka esi draudzīgs, tas ir tāpēc, ka ir kāds LABUMS no draudzības ar kādu. (Šis nav nekas jauns, grāmatās par to raksta, tiek izšķirti vairāki veidi pat – neesmu iedziļinājies tāda veida literatūra, bet nav vajadzības, to tāpat var saprast.)
Pietam no teksta var redzēt divus iespējamos variantus, vai nu esi neizaudzis (egocentrisks) puišelis vai arī tā ir kaut kāda psiholoģiska novirze (uztvert citu dzīves „problēmas” tik ĻOTI nav diez ko normāli un arī veselīgi).
By: ceronis on Janvāris 17, 2012
at 19:03
Nu pagaidi. Arī sieva un mīlotā draudzene ir izdevīguma pēc. Arī par to vari palasīt. Nevajag visu tik ļoti vulgarizēt.
Un atceries uz visiem laikiem. Komandas biedri, kolēģi, bārmenis un sētnieks nav TAVS DRAUGS. Aizmirsti. Īsti draugi cilvēkam dzīves laikā var būt tikai pāris, un ja tu vienu no tiem zaudē, ir kamols kaklā.
un vēlreiz atceries. DRAUGI un PAZIŅAS nav sinonīmi. To atceries pirms brūķē muti
By: Bunģis on Janvāris 18, 2012
at 09:32
Man jau bija aizdomas, ka Tavs prāts nespēs sagremot pareizi manu sniegto informāciju. Paies laiks, un varbūt kaut ko arī sapratīsi.
By: ceronis on Janvāris 18, 2012
at 11:49
Protams. Mums visiem jāizaug, lai vismaz ar muti būtu tik bravūrīgi, kā tu. Visu cieņu un gaišu dzīvi
By: Bunģis on Janvāris 18, 2012
at 13:23
Kad noņemsi emocijas un spēsi tās kontrolēt, tad arī atvēries acis uz lietām. Protams, kam patīk šāds tonis (nu, tāds – tipa pamācošais)? Ha, bet kam tas rūp? – Nevienam.
By: ceronis on Janvāris 18, 2012
at 14:07
Brīdī, kad liekas, ka zini visu, neidomājies, ka esi gudrs. Īstenībā tu esi vislielākais muļķis
By: Bunģis on Janvāris 18, 2012
at 14:16
Kad tad tas būtu jāiedomājas? esmu šokā!
To Es nekādi nevaru iedomāties, jo zināšanas nav gudrības mērs; zināšanas, citējot Aristoteli, nav nekas vairāk par atcerēšanos. Gudrība ir dziļa izpratne.
Esmu runājis, Hou!
By: ceronis on Janvāris 18, 2012
at 15:21
http://nevainiba.lv/2011/04/15/zem-tupeles-mulkibas-tira-skaudiba/
By: Aija on Janvāris 18, 2012
at 16:41